Dzīvnieku selekcionārs Māris Līdaks raidījumam pastāstīja, ka Latvijas brūnās nosaukums ciltsgrāmatā ir ierakstīts 1922.gadā, kad šķirne dibināta, vēsturiski Latvijā līdz 1970.gadam pamatā bija tikai Latvijas brūnās govis.
Galvenais iemesls, kāpēc brūnaļas pazudušas, ir zemāks izslaukums, salīdzinot ar citu šķirņu govīm.
“Mēs no govīm vidēji iegūstam 34 - 35 litrus dienā, mūsu brūnās - 12 litrus dienā,” sacīja Lauksaimniecības universitātes mācību pētījuma saimniecības “Vecauce” vadītājs Indulis Ieviņš.
“Vecaucē” ir uzdevums saglabāt šķirni un palielināt ganāmpulku līdz 100.
Ieviņš raidījumam atzina, ka Zemkopības ministrija “pēkšņi attapās, ka Latvijas brūnās pēkšņi izzūd no Latvijas laukiem, [..] tad nu pa visu Latviju tika salasītas pa 20 govīm - un mēs ar tā kā neaudz ķīlnieka lomā tikām, vienīgā valsts saimniecība, kurā tur lopus”.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu centrā šobrīd ir lielākais Latvijas brūno ganāmpulks, bet visā Latvijā brūnaļu skaits ir šokējoši mazs.
Ciltsdarbu speciāliste Māra Baranovska stāstīja, ka speciāli izveidotajā atbalsta programmā brūnaļu saglabāšanai “ir iesaistījies 31 saimnieks no Latvijas, galvenokārt no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, kopā govis ir 140, kas saņem atbalsta maksājumus”. Gadā atbalsta maksājums gan ir 150 eiro.
Bet ne jau velti mūsu priekšteči šo šķirni radīja speciāli Latvijai, lai arī izslaukums mazāks - piena kvalitāte labāka un govs izturīgāka, un piena kvalitātes ziņā varētu konkurēt ar Holšteinas govīm.
“Latvijas brūnām bija mazāk problēmu, bija mazāk slimību, mazāk ar aplecinšānu, dzemdību problēmu, mazāk vetārstam darba. Manā saimniecībā tagad diezgan daudz problēmu,” atzina saimniecības “Druvas” īpašnieks Vidmants Krapauskis.
Līdaks piekrita, ka Latvijas brūnaļām ir raksturīga ļoti augsta izdzīvošanas spēja, “tādos pieticīgos apstākļos sevi pasargās, nesaslims ar ikdienišķām slimībām, viņai ir ļoti spēcīgas kājas, kas ir ļoti būtisks rādītājs, lai dzīvnieks ilgmūžīgi dzīvotu”.
Iegādāties īpašumā Latvijas brūno gan nav viegli, Vecaucē to izdarīt nevar, jo te ir uzdevums ganāmpulku palielināt līdz 100 govīm, tāpēc teliņi netiek pārdoti.
“Vecais genofonds ir uz robežas, trūkst buļļu, tiek speciāli pārojumi veikti, lai varētu pavairot, nebūtu tuvradniecība,” skaidroja Baranovska.
Diemžēl Latvijas brūnā ir uz izmiršanas sliekšņa, tāpēc varam būt pateicīgi cilvēkiem, kuri ar savu entuziasmu un darbu rūpējas, lai brūnaļas no mūsu laukiem nepazustu.
