Latvijas bankās visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrēto čaulas kompāniju

Starp Latvijas banku klientiem visvairāk ir Apvienotajā Karalistē reģistrēto čaulas kompāniju, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pēc FKTK datiem Apvienotajā Karalistē reģistrēti 32% no kopumā Latvijas bankās esošo čaulas kompāniju skaita.

Seko Britu Virdžīnas, kur reģistrēts 18,1% no Latvijas bankās esošajām čaulas kompānijām, Beliza - 7%, Kipra - 6,8%, Seišelu salas - 6,6%, Honkonga - 6,4%, Panama - 6% un pārējās valstis - kopumā 17,2%.

Vienlaikus FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja atzīmēja, ka, neiekļaujot "ABLV Bank", kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, 2018.gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija 17 107 čaulas kompānijas. Savukārt iepriekš FKTK vēstīja, ka, iekļaujot "ABLV Bank", čaulas kompāniju skaits ir 26 081.

"Negaidot jaunu normatīvo aktu spēkā stāšanos, banku sektora pašattīrīšanās process aktīvi turpinās, jo tajā ir ieinteresētas pašas bankas. Svarīgākais sektora uzdevums tagad - izvairīšanās no riskanto klientu un apšaubāmas izcelsmes naudas klātbūtnes un šādu darījumu izskaušana. Darbs notiek intensīvi un ne tikai saistībā ar tā saucamajiem čaulas veidojumiem. Katra banka pastiprināti vērtē savu klientu riska profilu un patstāvīgi pieņem lēmumus par turpmākas sadarbības iespējamību vai neiespējamību. Tāpēc arī saistībā ar Latvijas uzņēmumiem nevaram runāt vien par "čaulas veidojumu revīziju" un turpmāku pilnīgu aizliegumu, jo tas ir tikai viens no veidiem, kā mazināt apšaubāmus darījumus Latvijas banku sektorā. Arī Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un tās darījumi var atbilst riskanta klienta profilam vai tās darbībā varbūt pat var saskatīt čaulas veidojuma pazīmes, līdz ar to arī iekšzemes klientu portfelī, visticamāk, būs zināmas korekcijas," sacīja Upleja.

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Finanšu sektora attīstības padome 21.martā atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka mērķis, aizliedzot čaulas kompānijas, ir panākt, lai finanšu sektors Latvijā ir stabils, ilgtspējīgs, drošs, kā arī piedāvātu tādus pakalpojumus, kas atbalsta tautsaimniecību, nevis rada riskus.

Plānots, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 3.aprīlī, bet Saeima - 8.aprīlī. Prognozēts, ka attiecīgā norma varētu stāties spēkā šogad maijā.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam par čaulas kompāniju uzskatāms uzņēmums, kuram nav pierādāma saistība ar faktisku saimniecisko darbību un kompānijas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, kā arī uzņēmumi, kas nesagatavo un neiesniedz pārraudzības institūcijām gada finanšu pārskatus par savu darbību un kuriem nav fiziskas darbības vietas, bet tikai pasta kastīte vai saziņas adrese.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt