1:1

1:1 Gundars Rēders: Māris Taube

1:1

Latvijas Bankas vadītājs: Šī Latvijai ir «pieaugšanas krīze»

1:1 Gundars Rēders: Mārtiņš Kazāks

Latvijas Bankas vadītājs: Šī Latvijai ir «pieaugšanas krīze»

Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijā var nodēvēt par pieaugšanas krīzi  pirmo reizi Latvija tās vēsturē var brīvi rīkoties ar aizņemtajiem resursiem. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" akcentēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa teiktā, Latvijas ekonomikā situācija līdz šim bijusi diezgan laba, tāpat valsts fiskālā disciplīna ir labāka, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi pirms vairāk nekā desmit gadiem. Toreiz Latvijai krīzes pārvarēšanai nācās aizņemties naudu starptautiskajā palīdzības programmā, kurā aizdevēji diktēja savus nosacījumus. 

Arī tagad, Covid-19 infekcijas izraisītajā krīzē, Latvija aizņemas naudu, taču tas notiek starptautiskajos finanšu tirgos. Latvija līdz šim aizņēmusies aptuveni divus miljardus eiro. Nauda Latvijai ir, un mums pašiem ir jāpieņem lēmumi, kā šo krīzi pārvarēt.

"Šī Latvijai tās neatkarības laikā, manuprāt, ir pirmā krīze, kurā mēs varam rīkoties kā pieaugušie, kuriem ir savs naudas maks, kuriem ir sava nauda un savas izvēles, ko varam veikt paši no brīva prāta," teica Kazāks.

Latvijas Bankas vadītājs uzsvēra, ka krīzes laikā ir jāsper izlēmīgi soļi, tostarp arī jādara nepatīkamas lietas. Būs arī kļūdas, taču galvenais ir iet pareizajā virzienā. Latvija pašlaik iet pareizajā virzienā, uzskata Kazāks, norādot, ka pieļautās kļūdas varēs labot vēlāk.

Centrālās bankas vadītājs akcentēja, ka pašlaik ir būtiska solidaritāte un sadarbība. Svarīgi, lai privātais bizness ir ārpus ēnu ekonomikas, bet valsts pārvalde – vairāk uzticas uzņēmējiem, mazāk "dreb par katru burtu" un sper soļus, kas būtu uzņēmējiem saprotami. Vēl svarīgi, lai privātpersonām būtu pieejams minimāls sociālais atbalsts, kas ļaus saglabāt iekšējo pieprasījumu.

Latvijas Bankas vadītājs uzsvēra arī, ka nav skaidrs, kā šī krīze izvērtīsies, taču ir skaidrs, ka pēc tās nepamodīsimies jaunā pasaulē. Pārmaiņas būs, taču ekonomikas struktūra mainīsies pakāpeniski. 

KONTEKSTS:

Latvijas Banka šā gada marta beigās lēsa, ka, ņemot vērā aktuālās norises, tajā skaitā koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5% (2019. gada decembra prognoze – 2,6% kāpums), bet inflācija būs 0,5% (2019. gada decembra prognoze – 2,4%). 

Aprīļa vidū ar jaunākajām ekonomikas prognozēm nāca klajā Starptautiskais valūtas fonds (SVF), kas būtiski koriģēja Latvijas IKP prognozi šim gadam. SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm. Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā. 

Pagājušajā nedēļā ar koriģēto IKP izaugsmes prognozi nāca klajā Finanšu ministrija (FM). Saskaņā ar tās aplēsēm Latvijas IKP šogad samazināsies par 7% (iepriekšējā prognoze 2,2% IKP pieaugums). 2021. gadā Latvijas ekonomika pieaugs par 1%, bet 2022. gadā – par 3,5%. 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti