Rīta Panorāma

Intervija ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku

Rīta Panorāma

Intervija ar Inesi Vaideri

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēvicu

Latvijas Bankas vadītājs: Mums jābūt gataviem jaunai krīzei

Lai arī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaug, tomēr izaugsmes tempi palēninās un Latvijā ir jābūt gataviem iespējamai jaunai krīzei, to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pēc viņa teiktā, arī Latvijas ekonomika atdziest, tāpat kā eirozonas tautsaimniecība kopumā. Šā gada inflācija Latvijā, visticamāk, nebūs 2%, kā tas paredzēts šā gada valsts budžetā, bet gan zemāka – tuva nullei.
 
Patlaban Latvijas Banka strādā pie Latvijas inflācijas prognozes pārskatīšanas un ar savām jaunākajām aplēsēm varētu nākt klajā pavasarī. Tāpat Latvijai nāksies pārskatīt valsts IKP izaugsmes prognozi, kas arī būs zemāka par iepriekš lēsto, atzina Latvijas Bankas prezidents.

"Arī Latvijas ekonomika diemžēl atdziest, un mums būtu jābūt gataviem arī uz vissliktāko. Mums ir jāmācās no iepriekšējās krīzes.

Astoņi gadi, protams, ir pagājuši, daudzas lietas ir aizmirsušās. Bet tas viss arī sākās ļoti nevainīgi - dzīvojām ar nelielu deficītu un mēs redzējām, kas notika, kad iesākās krīze. Viss var mainīties faktiski pāris mēnešu laikā. Tāpēc mums ir jābūt tam gataviem," teica Rimšēvičs.

Ceturtdien, 10.martā, Eiropas Centrālā banka (ECB) nāca klajā ar jaunajiem eirozonas ekonomiku stimulēšanas pasākumiem, kā rezultātā eirozonā pieaugs brīvie līdzekļi eirozonas ekonomiku izaugsmes stimulēšanai.

Nauda, ko ECB aizdod komercbankām, ir kļuvusi vēl lētāka – ECB aizdos naudu ar 0% likmi. "Kaut kas tāds iepriekš nav bijis," atzina Rimšēvičs un pauda cerību, ka šie pasākumi stabilizēs situāciju eirozonā.

Rimšēvičs norādīja, ka ar Eiropas Centrālās bankas jau vairākus gadus īstenoto naudas drukāšanu vien eirozonas valstis nevar nevar izvest no stagnācijas.

"Ir skaidri redzams, ka tautsaimniecības atdziest, un ECB viena pati tikai drukājot naudu un palielinot naudas masu apgrozībā, nespēj izvest eirozonas valstis ārā no krīzēm un stagnācijas," teica Latvijas Bankas prezidents.

Pēc Latvijas Bankas vadītāja teiktā, "saldas zāles" eirozonas valstu ekonomiku stimulēšanai vairs nav palikušas.

Latvijai arvien vairāk jādomā par konkurētspējas palielināšanu, par vēl efektīvāku valsts pārvaldi, tēriņu pārskatīšanu un to efektīgāku izlietošanu, uzskata Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat valdībai un komercbankām būtu jāsēžas pie sarunu galda "nekavējoties", lai saprastu visus iemeslus, kāpēc komercbankas neaizdod to rīcībā esošos resursus, teica Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas iepriekš lēsa - IKP šogad pieaugs par 3%, bet inflācija būs 2%. Balstoties uz šim prognozēm, valsts šā gada budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt