Pašlaik ar nodokļu reformas virzīšanu ir jāiet uz priekšu, uzsvēra Rimšēvičs. Rudenī, kad būs zināmi nodokļu reformas gala aprēķini, ir jābūt gataviem gala ciparus mazināt. Ko tieši varētu skarts sarukums, tas esot politiķu jautājums.
Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents neizslēdz, ka rudenī būs jāpārskata, vai reformā paredzētā sociālā pakete nav par lielu un vai varam iekļauties "saprātīgajos budžeta deficīta skaitļos" un nepalielināt ārējo parādu.
Latvijas Bakas vadītāja ieskatā, nodokļu reforma nevar veicināt nevienlīdzību: “Neklausieties, ko jums saka Eiropas Komisijas vadītāja Latvijā. Šī reforma tieši mazina nevienlīdzību, tiek cilvēkiem samazināti nodokļi, ekonomika darbosies labāk.”
Rimšēvičs arī norādīja uz Eiropas Komisija pieļauto Latvijas budžeta deficīts līdz 1,7%, taču jautājumi šobrīd ir par deficīta palielināšanu par vēl 0,4 procentpunktiem veselības aprūpes finansēšanai. Viņaprāt, līdzekļi šim mērķim būtu jāatrod ārpus plānotā budžeta.
Latvijas Bankas piedāvātais veselības aprūpes finansēšanas modelis ļaušot skaidri nodefinēt veselības pakalpojumu grozu un “maka turētāju”: “Nacionālais veselības dienests nākotnē varētu pārtapt par tādu kā valsts apdrošināšanas kompāniju.”
Turklāt pie 20 eiro maksājuma budžetā uzreiz ieplūstu 240 miljoni eiro, ar kuriem var atrisināt virkni sasāpējušo problēmu.
Savukārt attiecībā uz ieceri par obligāto veselības apdrošināšanu Rimšēvičs pauda, ka daļa darbadevēju jau pašlaik iegādājas veselības polises saviem darbiniekiem, taču par obligātu pienākumu to nevajadzētu noteikt. Strādājošajiem pašiem būtu jāveic šis papildu maksājums, bet daļai iedzīvotāju – jauniešiem un pensionāriem – to apmaksātu valsts.
Ziņots, ka Finanšu ministrija izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. Tās pirmais vērtējums liecina, ka reforma esot pārāk dārga, turklāt lielākie ieguvēji no iecerētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas būšot tieši turīgākie. Reforma arī esot pretrunā ar pašas valdības deklarēto mērķi panākt, ka budžeta nodokļu ieņēmumi sasniedz vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.
Iepriekš arī Fiskālās disciplīnas padome norādīja, ka no Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma minimāli ietekmēs ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ieguvumu no tās būs ļoti maz.
