Pieaugušo enerģijas un citu cenu dēļ tuvākajā sezonā atsevišķām iedzīvotāju grupām būs nepieciešams valsts atbalsts, un principi, pēc kuriem valsts plāno šo atbalstu, Kazāka vērtējumā ir pareizi. Straujā inflācijas kāpuma dēļ mērķēts un laikā ierobežots atbalsts nepieciešams, taču ne pilnībā sedzot sadārdzinājumu: “Bet pilnībā nokompensēt enerģijas cenu kāpumu nedrīkst, jo cenu kāpums ir paliekošs.
Mēs nevarēsim no valsts budžeta katru gadu šīs lietas kompensēt.”
Kazāks sacīja, ka enerģija arī nākotnē būs dārga. Un cenu kāpuma sajušana mudinātu iedzīvotājus pārdomāt enerģijas patēriņu, ēku siltināšanu. Arī ekonomikā nepieciešamas strukturālas un tālredzīgas pārmaiņas attiecībā uz enerģijas izmantošanu un to, kāda enerģija tiek izmantota.
Skaidrojot inflācijas kāpuma iemeslus, Kazāks norādīja uz karu Ukrainā, mūsu tuvumu Krievijai un centieniem ātrāk aizvietot Krievijas energoresursus, kā arī samērā mazu konkurenci Latvijas tirgū. “Un otra lieta – diemžēl mēs joprojām esam diezgan nabadzīga valsts. (..)
Diemžēl, tā kā esam relatīvi nabadzīga valsts, tad arī šis sitiens pa mums trāpa vairāk,
jo gan pārtika, gan energoresursi mūsu patēriņa grozā ieņem lielāku daļu,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Taujāts par to, kā inflāciju ietekmētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai akcīzes nodokļa samazināšana, Kazāks norādīja, ka tie ir plaši un neprecīzi instrumenti iedzīvotāju atbalstam. “Jo nemērķētāks būs atbalsts, jo mazāk mēs spēsim iedot tiem, kam tiešām ir vajadzīgs,” viņš skaidroja.
Tiesa, ja kaimiņvalstis izlems mazināt PVN, tad Latvijai varētu nākties iet šādu ceļu. “Bet tas nudien nav labākais un gudrākais veids, kā naudu izmantot,” piebilda Kazāks.
Līdzīgi ir ar akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Turklāt jautājums ir arī par to, kā šādu soli izjustu patērētāji, kas savukārt saistīts ar konkurenci. “Finansiāli apjomīgs atbalsts, kas trāpīs pa visu ekonomiku, bet tiem, kam tas tiešām vajadzīgs, no tā būs tikai neliela daļa,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Uz jautājumu par to, kā iedzīvotājiem rīkoties, Kazāks mudināja gatavoties ziemai, pārdomājot enerģijas patēriņu, un pilnveidot savas prasmes, lai spētu vairāk nopelnīt.
KONTEKSTS:
Šā gada pirmajos mēnešos saistībā ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā valsts atbalsts bija pieejams visām mājsaimniecībām – ne tikai tai sabiedrības daļai, kas cenu kāpuma dēļ cietusi visvairāk, un tas valstij izmaksāja salīdzinoši dārgi, iepriekš sacīja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, norādot, ka atbalstam turpmāk būtu jābūt mērķētam, taču valdībai vajadzētu būt rīcības plānam gadījumā, ja tarifi pieaugtu "šokējoši" strauji.
Valsts prezidents Egils Levits iepriekš atzina, ka nedrīkst pabalstus piešķirt visiem – dalīt "kā ar lejkannu", kā tas bijis līdz šim. Viņaprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mērķētam. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") lūdza izstrādāt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai.
Vēlāk valdība konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz, ka nākamajā apkures sezonā valsts plāno segt pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas.
