Rīta Panorāma

Valstis sāk atcelt stingros Covid-19 ierobežojumus. Intervija ar Tomu Pastoru

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Skype saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku

Latvijas Bankas prezidents: Covid-19 krīzē nav pamata nemaz netērēt un neinvestēt

Atšķirībā no iepriekšējās ekonomiskās krīzes pašlaik ar Covid-19 saistītā krīze nav pamats absolūti netērēt un neinvestēt, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par to, kā tieši mainīsies ekonomika Covid-19 krīzes ietekmē, pašlaik runāt esot ļoti pāragri. “Pašlaik stāsts vairāk ir par to, vai šogad būs sabremzēšanās viencipara skaitlī vai ieslīdēs teritorijā virs -10%,” sacīja Kazāks.

To ietekmēšot trīs faktori:

  • tas, cik ilgi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi turpināsies,
  • tas, cik efektīvs un plašs būs atbalsts, lai palīdzētu “pārziemot” krīzi,
  • tas, cik noplicināta ekonomika krīzē būs, lai pēc tam atgūtos.

“Šī nav nekāda 2008. vai 2009. gada krīze, kad ir milzīgs naudas trūkums. Šajā brīdī naudas valstī ir pietiekami, valsts var atbalstīt, ko tā arī dara,” sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka iedzīvotājiem ienākumi mazināsies, uzņēmumi piesardzīgāk investēs, pieaugs bezdarbs un valsts budžetā izveidosies lielāks deficīts.

“Tas nozīmē, ka, protams, noskaņojums kļūs piesardzīgāks. Bet tajā pašā laikā būtiska lieta, kas cilvēkiem ir jāņem vērā – mūs pašu izvēles ietekmē ekonomiku. (..) Nav pamata absolūti vairs netērēt un neinvestēt. Ja cilvēki netērēs un neinvestēs, tad krīze būs dziļāka. Jā, piesardzība ir, bet tas nenozīmē, ka viss jānoliek uz klučiem. Ekonomika joprojām strādā. Šī nav tāda krīze, ka ir slikti absolūti viss,” sacīja Kazāks.

Krīze esot jāizmanto, lai spēcīgie kļūtu spēcīgāki. Arī nišas parādīsies ļoti daudzās vietās. Tāpat šis esot labs brīdis, lai uzlabotu savas prasmes.

“Laiks nav tik silts, lai dotos uz jūrmalu, tad sēžamies pie grāmatām un mācāmies!” mudināja Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks arī vērš uzmanību uz kreditēšanas apjomiem Latvijā: “Iepriekšējos gados sūdzējāmies, ka uzņēmumu kreditēšana ir diezgan vāja un tā būtu jāspēcina. Krīzes laikā tas nozīmē, ka parādu apjoms nav tiks liels un to ir vieglāk apkalpot. Tas velkamais vezums ir mazāks.”

Tāpēc esot būtiska sadarbība ar bankām.

“Ja iepriekšējā krīzē bankas bija problēma, šajā krīzē bankas ir daļa no risinājuma,” sacīja Kazāks, mudinot bankas finansēt uzņēmumus un piešķirt kredītbrīvdienas nepieciešamības gadījumā.

Latvijas Bankas prezidents arī norādīja, ka attiecībā uz bankām ir uzlabota tirgus infrastruktūra: izveidots kredītreģistrs un uzlabojusies tiesiskā puse. Līdz ar to tas var mazināt riskus bankām.

Tikmēr valstij, viņaprāt, Covid-19 krīze nav iemesls, lai atliktu nodokļu jautājumu risināšanu, piemēram, attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokli.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti