Sadaļas Sadaļas

Latvijas Bankas peļņa pērn bijusi 26,6 miljoni eiro

Latvijas Bankas peļņa 2020. gadā bijusi 26,6 miljoni eiro, liecina Latvijas Bankas pērnā gada finanšu pārskati. Pagājušā gada peļņa ir aptuveni 2019. gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro. 

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18.7 miljoni eiro no peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa tiks ieskaitīta bankas rezerves kapitālā. Savukārt, Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljons ieskaitīts valsts ieņēmumos. 

Latvijas Banka 2020. gadā turpināja attīstīt efektīvu, drošu un inovatīvu maksājumu infrastruktūru, tostarp gada laikā dubultojot apstrādāto zibmaksājumu skaitu un apmēru, kā arī strauji kāpinot zibsaišu pieejamību, kas sniedz iespēju kredītiestāžu klientiem zibmaksājumus un citus maksājumus veikt, maksājuma sagatavošanā norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru vai citu saņēmēja kontam piesaistītu identifikatoru, norādīja bankā.

Pērnā gada beigās Zibsaišu reģistrā bija reģistrēts 321 tūkstotis zibsaišu jeb 13 reižu vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Zibsaišu reģistrā veikti 3,7 miljoni pieprasījumu, kas ir 215 reizes vairāk nekā 2019. gadā. 

Savukārt skaidrās naudas jomā 2020. gadā Latvijas Banka nodrošināja 133,7 miljonu no kredītiestādēm saņemto banknošu pārbaudes, no tām 8,7% jeb 11,6 miljoni tika aizstāti ar jaunām. Uzlabojot skaidrās naudas apstrādes procesu, Latvijas Banka turpināja darbu banknošu skaitīšanas procesu automatizācijai un modernizācijai.

Bankā informēja, ka vēl viena būtiska Latvijas Bankas darbības joma ir ekonomiskā analīze un pētnieciskais darbs. Analīzē balstīta izpratne par aktuālajām norisēm ir svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvu ekonomikas politikas lēmumu izstrādei. Īpaši aktuāli tas kļūst ekonomiskās lejupslīdes periodos un paaugstinātas nenoteiktības apstākļos. Covid-19 pandēmija un ar to saistītā ekonomikas politikas reakcija gan Eiropā, gan Latvijā lika būtiski pārskatīt arī Latvijas Bankas pētniecības prioritātes un pielāgot makroekonomiskās prognozēšanas procesu. Tāpat Latvijas Banka aktīvi iesaistījās valdības veidotajās darba grupās ekonomikas atbalstam Covid-19 seku pārvarēšanai. 

2020. gadā Latvijas Banka turpināja pētniecisko darbību trijos prioritārajos virzienos: monetārās politikas transmisija, fiskālā politika un valsts parāda ilgtspēja un ilgtermiņa izaugsme un konkurētspēja.

Pagājušajā gadā Latvijas Banka veica arī padziļinātu izpēti par iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu procentu likmes noteicošajiem faktoriem, ar ekonometrisko modeļu palīdzību analizējot Kredītu reģistra mikrodatus.

Savukārt 2021. gadā Latvijas Banka iecerējusi ieviest inovatīvu Zibprasījumu servisu. Zibprasījumu serviss būs starpbanku risinājums, kas ļaus nosūtīt zibenīgi ātru maksājuma pieprasījumu maksātājam, kam tas būs tikai jāapstiprina, un zibprasījuma iniciators saņems naudu. Uzņēmējiem un valsts iestādēm jaunais serviss ļaus nosūtīt maksājuma pieprasījumus, tajos iekļaujot rēķinu informāciju to tiešai apstiprināšanai bez maksājuma informācijas ievades.

Latvijas Banka plāno iniciatīvu par skaidrās naudas plašas pieejamības saglabāšanos arī Latvijas reģionos. Plānots apspriest iespēju ieviest minimālos bezmaksas pakalpojuma un sasniedzamības kritērijus – minimālo bankomātu skaitu, maksimālo attālumu līdz tuvākajam bankomātam, minimālo skaidrās naudas apmēru, kas pieejams bez papildu izmaksām, minimālo bankomāta pieejamības darba laiku. Diskusija sākta ar skaidrās naudas apritē tieši iesaistītajām profesionālajām institūcijām.

Tāpat Latvijas Banka plāno stiprināt pētniecības virzienu, koncentrējoties uz Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, kā arī plāno ieviest centralizētu datu katalogu finanšu statistikas jomā, tostarp informācijas apkopošanas un uzturēšanas automatizāciju.

"2021. gadā plānoti arī notikumi, kas būtiski ietekmēs Latvijas Bankas ikdienas darbību un visa finanšu sektora attīstību tuvākajā nākotnē, tostarp jaunā Latvijas Bankas likuma virzība Saeimā, kas paredzēs integrāciju ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un apvienotās institūcijas darba sākšanu no 2023. gada 1. janvāra. Vienlaikus jau šogad iecerēts mainīt Latvijas Bankas pārvaldības modeli, pārejot uz viena līmeņa pārvaldi," klāstīja Latvijas Bankā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt