Rīta Panorāma

Anatomijas muzeja izstādē «Anatomy & Beyond» māksla pētīs zinātni

Rīta Panorāma

Lietuva sāk žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju

Intervija ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku par jaunākajām ekonomiskajām prognozēm

Latvijas Bankas padomes loceklis: Veselības aprūpes nozarei jābūt komfortā

2022. gada budžeta veidošanā ir sasniegts labs rezultāts, taču būtiski būtu panākt arī to, lai Covid-19 pandēmijā veselības aprūpes nozare būt komfortā, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, kopumā sasniegtais rezultāts ir labs. “Varēja būt daudz trakāk. Mēs redzējām, kāds ir politiskais fons,” piebilda Vilks. Jautājums gan esot par to, ka spriešana notikusi aiz slēgtām durvīm.

Taujāts par nākamgad plānoto valsts parādu, kas nākamgad varētu sasniegt  50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Vilks sacīja, ka Latvijai aizvien tas ir viens no mazākajiem. “Jautājums, kam to naudu aizņemas. Mēs varam aizņemties, lielāku budžeta deficītu uztaisīt, bet mums jābūt izpratnei, ka tā nauda aizies tiešām jomām, kur tas ir nepieciešams,” sacīja Vilks.

Viņš īpaši izcēla veselības aprūpes jomu, sakot – būtu pieļaujams lielāks budžeta deficīts, lai vairāk ieguldītu veselības aprūpē. “Ir jābūt komfortā šai nozarei. Tas, ko mēs patlaban dzirdam – slimnīcas būs pilnas, visi ārsti būs “pārdeguši”, algu pieaugums nav pietiekams,” norādīja Vilks.

Viņa skatījumā Latvijai trūkst fokusa uz konkrētiem jautājumiem: “Mēs redzam, kur mēs buksējam, un mēs nepietiekami fokusējamies uz vienu, divām vai trīs sfērām.” Šādas jomas ir izglītība, pētniecība, inovācijas.

“Nav īsti vēlmes to politiski risināt, un atpalicība no pārējā Baltijas valstīm turpinās,” piebilda Vilks. “Kaimiņi ir apņēmīgāki un vairāk fokusēti. Nav politiskās konkurences, nav pietiekama sabiedrības spiediena. Tur mēs arī esam – skatāmies, kā mums kaimiņi iet garām.”

Tāpat Latvijā ir jādomā par tādu problēmu kā sociālā nevienlīdzība. “Nekur tālu neesam tikuši – kā mums bija liela plaisa ienākumos, tā palikusi. Un visāda veida “helikoptera naudas” šo jautājumu nav palīdzējušas risināt,” atzina Vilks.

KONTEKSTS:

Tiek lēsts, ka 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā. Veidojot 2022. gada valsts budžetu, tā deficīts plānots 3,8%, bet valsts parāds 50,9% no IKP.

Līdz šim koalīcijā panākta politiska vienošanās par budžetu un valdība ieskicējusi galvenās prioritātes, bet kopumā par budžetu vēl jālemj gan valdībai, gan Saeimai.

Saskaņā ar valdības apstiprinātajā prioritātēm 2022. gada budžetā lielāko papildu finansējumu plāno veselības aprūpei – 130,5 miljonus eiro. Ar to gan vajadzībām ir krietni par maz. Piemēram, onkoloģijai ministrija prasīja 102 miljonus eiro, taču valdības vienošanās paredz novirzīt mazāk nekā trešdaļu – aptuveni 30 miljonus, kas paredzēti zālēm un aprīkojumam. Nākamgad turpināsies atalgojuma palielināšana mediķiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt