Kā piemēru viņš minēja Covid-19 krīzes pabalstu izmaksu pensionāriem un ģimenēm ar bērniem jeb tā saukto "helikopteru naudu". Ja par šo naudu varēja vienoties ātri, tad arī par darbaspēka nodokli to ir iespējams izdarīt, uzskata Vilks.
"Tad, kad bija jāizšķiras par atbalstu ģimenēm un atbalstu bērniem, vairāki simti miljoni tika īsā brīdī piešķirti, valdībā īpaši nediskutējot. Šeit ir runa tieši par tiem pašiem dažiem simtiem miljoniem," viņš sacīja.
Viņš arī norādīja, ka jāpievēršas sistēmai kopumā, mazinot ēnu ekonomiku. Vilks sacīja, ka vajadzētu panākt tādu sistēmu, kur pēc iespējas vairāk cilvēku maksā nodokli.
Pēc viņa teiktā, arī sociālajā jomā vajadzīgas izmaiņas – Latvijai ir nesakārtots sociālais budžets, tādēļ ka politiski šī joma nekad nav bijusi pievilcīga.
Saistībā ar izmaiņām sociālā nodokļa maksāšanā, kas paredzētas no 1. jūlija, Vilks norādīja – virziens ir pareizais. Viņš gan uzsvēra, ka Covid-19 ierobežojumu laiks nav īstais brīdis iepriekš minētajām izmaiņām.
Pēc Vilka teiktā, Covid-19 krīze arī veicinājusi noslāņošanos Latvijā. Viena daļa uzņēmumu izķepurosies pēc krīzes, jo viņi zina, ka var paļauties uz valsts pabalstiem, maksājot nodokļus. Tie, kuri atbalstu nesaņem, iespējams, nonāk ēnu ekonomikā.
