Sadaļas Sadaļas

Latvijas Bankas eksperts: Covid-19 krīzē investīcijas nav kritušās, bet ilgākā laikā privātajā sektorā tās stagnē

Pērn – Covid-19 radītās krīzes laikā – investīciju apjoms Latvijā nav būtiski mainījies, tomēr ilgākā laikā situācija nav laba un privātā sektora investīcijas stagnē, kas lielā mērā saistīts ar vāju kreditēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis RutkasteDaira Zīle

“Ar investīcijām saprotot visus ieguldījumus, ko Latvijas uzņēmumi un Latvijas valdība veic ekonomikā, kapitāla uzkrāšanā, tad, atskatoties uz pēdējo desmitgadi, investīciju jomā situācija nav bijusi spoža. Redzam, ka pēdējo gadu laikā kopš pēdējās finanšu krīzes, kas pasauli un Latviju skāra 2008. un 2009.gadā, (..) investīciju apjoms ekonomikā ir būtiski samazinājies,” sacīja Rutkaste.

Savukārt investīciju apjoms nav būtiski mainījies, kas Covid-19 radītājā krīzē nav slikti.

Taču, raugoties ilgākā laikā, situācija neesot laba. Pamatā problēma ir privātajā sektorā, kur  investīcijas ir stagnējušas. Viens no iemesliem tam ir ļoti vāja kreditēšana, norādīja eksperts.

“Tieši uzņēmumiem banku kredītportfelis ir faktiski laika gaitā mazinājies. Atmaksāti kredīti ir vairāk, nekā izsniegti no jauna, un šobrīd Latvijā tas kredītportfelis ir zems,” sacīja Rutkaste.

Turklāt, ja Latvijā kreditēšana būtu augusi līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, tad investīcijas varētu būt bijušas par 10% lielākas.

Rutkaste gan prognozēja, ka kreditēšanai vajadzētu atkopties, jo uzņēmējdarbības vide pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojusies. Tāpat bankām ar resursu pieejamību problēmu nav, kā arī pakāpeniski sakārtojušās uzņēmumu bilances.

Vēl viena problēma investīciju jomā ir darbaspēka pieejamība un kvalitāte. Tā ir ilglaicīga problēma. Turklāt problēma ir ar izglītības līmenis Latvijā, ko Rutkaste vērtēja kā viduvēju. 

Latvijas ekonomikā kopējās investīcijas ir aptuveni 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtu vēlams, lai tas pieaugtu līdz 25%, norādīja Rutkaste.

Savukārt ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūst 2–3% apmērā no IKP. Tām līdzi gan nāk zināšanas un tehnoloģijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt