Dienas ziņas

Olaines muzejs atsāk darbu jaunās telpās

Dienas ziņas

Mēģina mainīt plānotā Lejaskurzemes novada modeli

Rosina nodokļu atvieglojumus aizstāt ar pabalstiem

Latvijas Bankas eksperti rosina nodokļu atvieglojumus aizstāt ar pabalstiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Nodokļu atlaides un atvieglojumi nedod cerēto rezultātu trūcīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Pie šāda secinājuma nonākuši Latvijas Bankas eksperti, vērtējot Latvijas pēdējo gadu sociālo un nodokļu politiku. Tādēļ viņi pirmdien konferencē dalījās ar saviem secinājumiem un ierosinājumiem nabadzības mazināšanai. Kādi ir ekonomistu ieteikumi politiķiem?

ĪSUMĀ:

  • Latvijas Bankas eksperti rosina palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 200 eiro, kas izmaksātu 200 miljonus eiro.
  • Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs skeptisks par šādu ieceri.
  • Eksperts norāda, ka naudu varētu dabūt, atceļot mikrouzņēmuma nodokli.
  • Par mikrouzņēmuma nodokļa atcelšanu atbalstoša atbildīgā Saeimas komisija.
  • Vienlaikus Labklājības ministrijā atgādina, ka līdz šim atcelt mikrouzņēmuma nodokļa institūtu nav izdevies.
  • EK pārstāvis rosina virzīties uz nodokļu progresivitāti, bet tur Latvijas Bankas eksperti saredz trūkumus.

Mazināt nabadzību un nevienlīdzību. Ar šādu mērķi Latvijā pieņemti neskaitāmi normatīvie akti. Līdzīgi skanēja arī nesen veiktās nodokļu reformas pamatojums. Taču par spīti visiem šiem politiskajiem lēmumiem jūtami uzlabojumi dzīves līmeņa paaugstināšanā nav manāmi. Pēc "Eurostat" datiem 2018. gadā nabadzības riskam pakļauta gandrīz ceturtā daļa jeb 23% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tas darījis bažīgus arī Latvijas Bankas ekonomistus.

"Diemžēl mēs esam Eiropas valsts ar diezgan augstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības līmeni. Gadu laikā tas ir svārstījies – kādu gadu bijis bijis uzlabojums, kādu – pasliktinājums. Bet kopumā mēs joprojām esam valsts ar vienu no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības līmeņiem," stāstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Bankas eksperti uzskata, ka Latvija cīņā ar nabadzību un nevienlīdzību jau ir izsmēlusi tās iespējas, ko dod neapliekamais minimums un citi nodokļu atvieglojumi. Tādēļ tos vajadzētu aizstāt ar mērķētiem pabalstiem un pensijām. Tā, piemēram, eksperti modelējuši garantētā minimālā ienākuma palielināšanu no pašreizējiem 53 eiro līdz 200 eiro.

"Tas ļautu mazināt nevienlīdzības rādītājus no ļoti lieliem augstumiem līdz Eiropas vidējam līmenim. Budžetam tas izmaksātu vairāk nekā 200 miljonus eiro," skaidroja Rutkaste.

Latvijas Bankas eksperti rosina nodokļu atvieglojumus aizstāt ar pabalstiem
00:00 / 03:46
Lejuplādēt

Kritiski uz šādu ieceri raugās Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!")

"Sapņot jau nav aizliegts," viņš norādīja. Pašlaik Bondars neredz iespēju, jo valstij tādas naudas nav.

Latvijas Bankas eksperts Rutkaste kā nozīmīgu risinājumu piedāvā uzlabot valstī nodokļu iekasēšanu, jo tā esot zema. Turklāt runa neesot tikai par ēnu ekonomiku, turpina Rutkaste. Pastāv arī speciāli nodokļu režīmi, kad legāli iespējams maksāt ļoti zemus nodokļus. Piemēram, mikrouzņēmuma nodoklis.

"Tie līdzekļi ir rodami, piemēram, ja izšķirtos atcelt mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu un šajā režīmā strādājošie sāktu maksāt pilnās algu nodokļu likmes, tad papildu ieņēmumi būtu apmēram tik lieli, cik nepieciešams, lai šo pabalstu palielinātu," norādīja Rutkaste.

Šādai iecerei ir atbalsts arī Saeimas atbildīgajā komisijā. "Tur, kur mēs runājam par pašnodarbinātajiem, būtu jābūt speciālam režīmam, bet šis mikrouzņēmuma maksāšanas režīms, manā skatījumā, šobrīd darba ņēmējam nav labs," sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja vietniece Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

Lai gan vairāki eksperti uz tādu garantētā minimālā ienākuma līmeņa celšanu raugās piesardzīgi, par mikrouzņēmuma nodokli viedoklis pārsvarā sakrīt. Vienlaikus Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks piebilst – ir viegli pateikt, ka mikrouzņēmuma nodoklis jālikvidē.

"Kopš 2010. gada, kad esam ieviesuši, tā īstenībā kādu būtisku progresu vai izmaiņas tajā… Mēs visi pēc katras diskusijas mājam ar galvu un piekrītam, ka tas ir jālikvidē vai vismaz jāsašaurina, bet kaut kā līdz tam risinājumam neesam nonākuši, jo tur ir droši vien dažādi citi mehānismi vai lietas, kāpēc tas tomēr paliek," stāstīja Alliks.

Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Bondars norādīja, ka koalīcijas darba grupa par nodokļu izmaiņām esot atvērta priekšlikumiem. Viņš prognozēja, ka izmaiņas varētu pieņemt nākamā gada otrajā pusē.

Eiropas Komisijas pārstāvis Ingars Zustrups konferencē rosināja Latvijas nodokļu sistēmu padarīt progresīvāku.

"Kad mēs runājam par to, ar kādiem instrumentiem mazināt nevienlīdzību, ir jārunā par abām pusēm – kā ar izdevumiem efektīvāk mērķēt pa zemo ienākumu saņēmējiem. Un no otras puses – ar kādiem nodokļiem mēs varētu labāk iekasēt nodokļus tieši no turīgākajiem iedzīvotājiem," stāstīja Zustrups.

Taču Latvijas Bankas ekonomisti uz šādu ierosinājumu raugās piesardzīgi. Tam var būt arī negatīvas sekas, norādīja Rutkaste. Līdz ar to esot vajadzīga politiska izšķiršanās. Tāpat eksperti diskusijā arī norādīja, ka svarīgi izvirzīt konkrētus mērķus. Tad varēšot piemeklēt instrumentus, kā tos panākt.

Novembrī apstiprinātajā nākamā gada budžetā jau paredzētas vairākas iniciatīvas nabadzības mazināšanai. No 1. janvāra tiks palielinātas minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem. Savukārt jau minētā garantētā minimālā ienākuma apmērs tiks palielināts no pašreizējiem 53 uz 64 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti