Precizējums
Precizējums 2. rindkopā – par 20% samazinājies nevis vakanču skaits, kā rakstīts sākotnēji, bet gan darbavietu skaits.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs otrdien raidījumā "Šodienas jautājums" izteicās, ka bezdarbniekiem ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību vajadzētu atrast iespēju, kā darboties jaunajā situācijā, – proti, nepieciešams mainīt nozari. Zakatistovs neatbalsta papildu pabalstus bezdarbniekiem, kuri ilgstoši nevar atrast darbu.
"Nu, nevar visi viesnīcu administratori strādāt par programmētājiem.
Mēs centīsimies viņus tagad apmācīt par programmētājiem, bet nākamgad krīze beigsies un atkal būs pieprasījums pēc darbiniekiem izmitināšanā un ēdināšanā," stāstīja Krasnopjorovs.
Latvijas Bankas ekonomists uzskata, ka Covid-19 krīzes laikā valstij būtu jāpagarina bezdarba pabalsta izmaksas termiņš vai kā citādi jāatbalsta bezdarbnieki ar speciālām sociālām programmām.
"Valstij ir jāuzņemas atbildība par katru cilvēku. Nevar būt tā, ka cilvēks pandēmijas dēļ tiek atlaists un viņam nav citu ienākumu, kad beidzas pabalsts," uzsvēra Krasnopjorovs.
Pēc viņa teiktā, Covid-19 krīze beigsies un darba tirgū būs vajadzīgi darbinieki gan restorānos, gan viesnīcās.
KONTEKSTS:
Latvijā pērn 78,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2019. gadu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4%. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1%, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,1% un 9,1%).
