Krustpunktā

Krustpunktā speciālizlaidums. Notikumu attīstība Ukrainā, ierobežojumi Krievijā

Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Krievijas armijas spējas un karadarbība Ukrainā

Krustpunktā diskusija: sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku

Latvijas Bankas ekonomists: Šajā krīzē valsts atbalsts jāfokusē uz iedzīvotājiem

Atšķirībā no Covid-19 izraisītās krīzes, kad valsts sniedza atbalstu pandēmijas īpaši skartajiem uzņēmumiem, pašreiz, kad mūsu ekonomiku ietekmēs arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, valsts atbalsts pamatā jāfokusē uz iedzīvotājiem, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. 

Rutkaste norādīja uz gaidāmo cenu pieaugumu gan energoresursiem, gan citām precēm. Tas savukārt ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un radīs “galvassāpes uzņēmumiem", kam gan atšķirībā no iedzīvotājiem esot iespējas pieaugušās izmaksas ierēķināt gala produkta cenā.

“Pieprasījums droši vien nebūs tik liels, kā tas bijis ar zemākām cenām. Bet zināmā mērā tas absorbē uzņēmumiem finanšu tiešo ietekmi,” skaidroja ekonomists.

Citādāka situācija ir ar iedzīvotāju maciņiem. “Ja vien strauji neaug algas un nekompensē strauji pieaugušo inflāciju, tad iedzīvotājiem reālie ienākumi krīt. Un tas, protams, realizēsies patēriņa kritumā,” sacīja Rutkaste.

Līdz ar to šoreiz, atšķirībā no Covid-19 izraisītās krīzes, valsts atbalsts būtu pamatā jāfokusē uz iedzīvotājiem, kaut kādā mērā kompensējot “šokējošos energoresursu cenu pieaugumus”. Palīdzību varētu sniegt caur sociālā atbalsta svirām, viņš piebilda.

Savukārt valsts atbalstam uzņēmumiem nevajadzētu būt tādam kā pandēmijas laikā grantu veidā, palīdzot saglabāt to darbību. Īpaši tas attiecas to biznesu, kam ir sadarbība ar Krieviju. “Manuprāt, bizness ar Krieviju ir beidzies. Jāpārorientējas uz citiem tirgiem,” uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Daļas uzņēmēju gatavību stāties pretī ekonomiskajām grūtībām apliecināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis: “Galvenais neievazāt šeit karu, ar pārējo tiksim galā.”

Viņš skaidroja, ka pārstāv tos uzņēmējus, kas uzskata – šajā situācijā uzņēmējiem vispār atbalsts nav vajadzīgs. Vienlaikus viņš norādīja – ja ir risks, ka krīze varētu trāpīt būtiskiem spēlētājiem, iespējams, ilgtermiņā “jāpiestutē”.

KONTEKSTS:

Ņemot vērā bažas par dabasgāzes piegādēm Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni. Arī "Latvijas gāze" brīdināja par dabasgāzes biržas cenas trīskāršu pieaugumu aprīlī.

SPRK gan norādīja, ka cenas kāpums biržā mājsaimniecības šobrīd neietekmē. Tā kā Latvijā dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām tiek mainīts divreiz gadā, nozīme būs cenai gada vidū, kad tarifu pārskatīs. Taču kāpumu rēķinā aprīlī var izjust uzņēmumi, kam gāzes cena līgumā ir piesaistīta svārstībām biržā.

Energoresursu cenu pieaugums gan bija vērojams vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un toreiz Saeima pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem apmēram 250 miljonu eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt