Jānis Kincis, Latvijas Radio: Šobrīd daudzās nozarēs runā par gaidāmo cenu kāpumu. Vai jums šāds apjoms bija gaidāms vai tomēr ir pārsteigums?
Oļegs Krasnopjorovs: Manuprāt, nav lieku pārsteigumu, jo to noteica vairāki faktori: gan izejvielu globāls cenu kāpums, gan administratīvo un komunālo pakalpojumu sadārdzinājums: siltumenerģija un elektrība. Tāpat arī augošās darbaspēka izmaksas. Tas viss kopā atspoguļojas kā inflācijas uzliesmojums. Šobrīd tā ir gandrīz 4%, kas ir gandrīz 10 gadu laikā augstākais rādītājs. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija turpinās palielināties.
Mēs prognozējam, ka inflācijas augstākais punkts būs šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, kad tā būs ap 5%.
Šobrīd mēs prognozējam, ka 2022. un 2023. gadā inflācija pakāpeniski samazināsies. No tā izriet, ka inflācijas uzliesmojums būs īslaicīgs.
Kas liek domāt, ka cenu kāpums būs īslaicīgs?
Mēs pirms tam prognozējām ekonomikas attīstību un aktivitāti, tā arī ir piepildījusies. Un vēl inflācija aug tāpēc, ka vienā nozarē – būvniecībā – vienlaikus ir izmaksu pieaugums un darbaspēka trūkums, tāpat arī izejvielu sadārdzinājums. Vienlaikus šobrīd būvniecības uzņēmumi nākamajā gadā ir saplānojuši vairāku pasūtījumu izpildi. Taču nevar teikt, ka visā ekonomikā ir ļoti augsta inflācija. Nē.
