Latvijas Bankas ekonomists: Energocenu griesti nav labs atbalsta instruments

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Energoresursu cenu griesti, virs kuriem valsts pilnībā kompensētu sadārdzinājumu, nav labs atbalsta instruments, jo tas neveicina energoefektivitāti un taupīšanu, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Intervija ar Latvijas Bankas ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ekonomists skaidroja, ka valsts atbalstam ir divi mērķi: noņemt ekstrēmos cenu pieaugumus visiem iedzīvotajiem un uzņēmumiem, kā arī fokusēt atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Ieceri atbalstu iedzīvotājiem palielināt, nosakot energoresursu cenu griestus, Krasnopjorovs komentēja, sakot, ka tas nav labs instruments. Tomēr, ja cenu griestus ievieš, tiem jābūt augstiem, sacīja ekonomists, gan nenosaucot konkrētas summas.

"Nosakot cenu griestus, enerģijas patērētājam zūd motivācija veikt enerģijas taupīšanas pasākumus. Tādējādi enerģijas patēriņš nemazinās vai mazinās ļoti maz. Un, ņemot vērā, ka enerģiju lielā mērā mēs importējam, tas nozīmē, ka lielāku naudas summu mēs izmaksājam ārā," viņš skaidroja.

Šajā ziņā veiksmīgāks ir tāds nu jau nolemtais atbalsts, kurā valsts tikai daļēji kompensē cenu pieaugumu. Tas saglabājot motivāciju domāt par energoefektivitāti. "Un vienlaicīgi visi energopatērētāji ir aizsargāti pret ekstremāliem cenu kāpumiem, kādi būtu bez šī atbalsta," norādīja eksperts.

Vienlaikus Krasnopjorovs atzina, ka šobrīd ir svarīgi bez palīdzības neatstāt mazturīgos iedzīvotājus, arī pensionārus, daudzbērnu ģimenes, bezdarbniekus un iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem.

Tāpat ekonomists norādīja, ka

valsts atbalsts ir efektīvs tikai tad, ja tas ir īstermiņā.

"Protams, atteikties no dabasgāzes uzreiz nav iespējams. Tāpēc īstermiņā ir valsts atbalsts, lai kompensētu ekstremālu sadārdzinājumu. Bet ilgtermiņā tikai viens ceļš – jāveicina energoefektivitāte un enerģijas ražošanas jaudas Latvijā un Eiropā," sacīja eksperts.

Šajā krīzē valsts budžetā ir iespējas sniegt atbalstu iedzīvotājiem. Tāpat valstij ir iespējas aizņemties, jo budžets pildās labi spēcīgas ekonomiskās aktivitātes un augstās inflācijas dēļ. "Bet es mudinātu visu šo iespēju neizmantot uzreiz apkures sezonas sākumā, jo nav skaidrs, kā situācija izskatīsies apkures sezonas beigās vai nākamgad," piebilda Krasnopjorovs.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.

Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināts atbalsts energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēja kompensācija apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāks mājokļa pabalsts. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.

Vienlaikus politiķi atzina – iespējams, nāksies lemt vēl par papildu atbalstu. Tiek apspriesta energoresursu cenu griestu ieviešana, kam gan valstij nāktos aizņemties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti