Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ceturkšņa laikā ir pieaudzis tikai par 0,1%, IKP gada pieauguma tempam 1. ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem sasniedzot vien 1,5%.
Lai gan IKP izrādījies nedaudz pozitīvāks nekā aprīļa beigās publicētais ātrais novērtējums, tas joprojām liecina par ļoti trauslu ekonomisko aktivitāti un būtiskiem riskiem ekonomikas izaugsmei, norāda ekonomists.
Latvijas tautsaimniecības attīstību galvenokārt bremzēja zemā investīciju aktivitāte. Investīciju apjomu samazinājumā atspoguļojas drūmie būvniecības sektora rezultāti (pievienotās vērtības kritums par 19%, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni), līdz ar to apstiprinot Latvijas Bankas iepriekš izteiktās bažas par būvniecības sektora un investīciju atkarību no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem.
Banka sagaida, ka turpmākajos ceturkšņos būvniecības aktivitāte pakāpeniski atkopsies no ļoti zemā gada sākuma līmeņa, par ko liecina ne tikai remontdarbi uz ceļiem, bet arī jau trešo mēnesi pēc kārtas augošā nemetālisko minerālu (jeb galvenokārt būvmateriālu) ražošana.
Pēdējā laikā arvien vairāk pieaug apstiprināto ES struktūrfondu programmu skaits, tomēr paredzams, ka nepieciešamo procedūru dēļ tās tiešu devumu tautsaimniecībā dos tikai gada otrajā pusē vai 2017. gada sākumā.
“Tomēr investīciju jomā diezin vai varam cerēt uz būtisku un ilgtspējīgu izrāvienu, neveicot strukturālās reformas, kas nostiprinās investoru pārliecību par izaugsmes noturīgumu vidējā termiņā,” norāda Vilerts.
Vājš ārējais pieprasījums atspoguļojas eksporta apjomu samazinājumā. Algām turpinot augt straujāk nekā darba ražīgumam, eksportējošie uzņēmumi var saskarties ar konkurētspējas kritumu.
Lai gan darba samaksas pieauguma temps 1. ceturksnī ir samazinājies, privātais patēriņš pagaidām saglabājas stabils. Turpmāk gan varam saskarties ar nelielu privātā patēriņa tempa samazinājumu - ja iedzīvotāji veidos uzkrājumus lielākiem pirkumiem, piemēram, automašīnu iegādei vai arī pirmās iemaksas veikšanai nekustamā īpašuma iegādei. Par šādu scenāriju liecina augošā aktivitāte līzinga tirgū un nekustamā īpašuma sektorā. Darījumu skaits ar nekustamo īpašumu šā gada 1. ceturksnī nozīmīgi pieaudzis, salīdzinot ar 2015. gada pirmo ceturksni, turklāt Rīgā darījumu skaita pieaugums ir pat vēl straujāks. Arī komercbankas norāda uz arvien pieaugošu pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem. Tomēr lēnāka ienākumu pieauguma kontekstā šāda tendence var izrādīties nenoturīga.
Kopumā jau otro ceturksni pēc kārtas IKP izaugsmes temps nav bijis iepriecinošs un ekonomikas izaugsme ir faktiski apstājusies.
Lai gan vairāki faktori liecina par pakāpenisku mērenas izaugsmes atjaunošanos gada otrajā pusē (tai skaitā ārējā pieprasījuma atkopšanās, augošā aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū un kreditēšanas tempu kāpums), ar to gan var izrādīties par maz, lai Latvijas tautsaimniecība šogad augtu tikpat strauji kā iepriekšējos gados.
Bankas ekonomists norāda, ka ir pienācis laiks pieķerties pie strukturālajām reformām, tostarp veselībā, izglītībā, uzņēmējdarbības un tiesību jomā. Tāpat būtiski īstenot saprātīgu un piesardzīgu budžeta politiku, it īpaši pašlaik, kad nenoteiktība ārējos tirgos ir augsta.
