Tikmēr Latvijas Bankas darbinieki cenšas atbildēt uz neizpratnes pilniem jautājumiem, kas pienāk gan no Eiropas kolēģiem, gan pašu valsts iedzīvotājiem. Latvijas Bankā saka, ka vēlētos ātrāku situācijas atrisinājumu. Bet - kamēr tas nenotiek - atrasts pagaidu veids, kā sadarboties ar Rimšēviču.
Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēvičam ir liedzis ieņemt amatu un pildīt pienākumus un viņam ir ierobežota pieeja bankas sistēmām un dokumentiem, tomēr nākt uz banku un kontaktēties ar darbiniekiem drīkst un oficiāli Rimšēvičs ir un paliek LB prezidents.
Gan bez iespējas pilnvērtīgi strādāt, ko apliecina arī pati banka.
“Šos pienākumus viņš šobrīd nepilda,” apliecina bankas pārstāvis Jānis Silakalns. “Viņš darbā ir arī šobrīd. Viņš ir bijis gan vakar, gan šodien, un tas skaidrojums, pamatojums, kāpēc viņš ir darbā: viņš nevar pildīt LB prezidenta pienākumus, bet viņš var pildīt un viņš joprojām ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis. Latvijas Bankā viņš strādā ar tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar ECB darbu, ar šīs eirosistēmas jautājumiem, dokumentiem,” skaidro Silakalns.
Taču arī ar ECB Rimšēvičs pilnvērtīgi strādāt nevar, jo viņam aizliegts izbraukt no valsts. Līdz ar to būt ECB padomes sēdēs Frankfurtē nav iespējams.
Tādējādi Rimšēvičs izmanto likuma doto iespēju, ka ir neatceļams no amata, ja vien pats neaiziet labprātīgi. Rimšēvičs gan ir atteicies no algas un raidījuma “De facto” žurnālistiem skaidro, ka galvenais, kādēļ grib palikt amatā, ir bankas sniegtā palīdzība viņa aizstāvībā. “Teiksim, šo dokumentu mapi, kas ir šobrīd manā rīcībā, ar šīm 15 vēstulēm, ar trīs milzīgām pasākumu padarītām tabulām es nevaru uztaisīt. Man ir nepieciešamas visas šīs lietas, lai es varētu..” tad sacīja Rimšēvičs.
Viņš tad apliecināja, ka ikdienā LB strādā kā vienots mehānisms.
Vai tas nozīmē, ka Rimšēvičs, gatavodamies tiesai, izmanto Latvijas Bankas personālu un līdzekļus, tātad valsts naudu savas personas aizstāvēšanai tiesā? Tas ir jautājums, par ko banka esot domājusi un risinājums esot atrasts.
“Mēs kā institūcija noteikti nepieļausim administratīvā resursa izmantošanu tajā, kas neattiecas tieši uz Latvijas Bankas darbu,” sacīja Silakalns. Viņš uzsver, ka robeža būs starp lūgumu un rīkojumu.
“Lūgums, protams, ir pieļaujams, bet uz lūgumu var atsaukties vai ne. Savukārt kādas norādes vai rīkojumi – tas, protams, nav pieļaujams konkrētā situācijā, ņemot vērā to, ko KNAB ir noteicis,” pauda LB pārstāvis.
Silakalns noliedz, ka LB darbinieki tomēr nespēs atteikt Rimšēvičam. “Mēs esam izdomājuši veidu, kā mēs varam sadarboties ar Rimšēviča kungu attiecīgi par dažāda veida dokumentiem. Un – ja viņam ir kāds lūgums, tad viņš vērsīsies pie noteiktiem darbiniekiem, kas to zina un to darīs ārpus sava darba laika un ārpus sava darba tiešo pienākumu izpildīšanas.
Piemēram, ja viņš kaut ko lūgs man un vienlaikus brauks LTV uz interviju, tad skaidrs, ka es iešu uz interviju un pēc tam mēģināšu šos dokumentus vai kaut ko citu atrast,”
norādīja Silakalns.
Viņš akcentē, ka LB darbinieki vēlas, lai šī lieta pēc iespējas ātrāk noklust. “Jo šobrīd tiešām ir neziņa. Mēs arī saņemam neizpratnes pilnos jautājumus gan no Latvijas sabiedrības, gan no saviem tuviniekiem, gan arī no Eiropas kolēģiem, un tiešām mēs gribētu, lai šī situācija noskaidrojas,” atzīst LB pārstāvis.
KONTEKSTS
Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Lai arī virkne Latvija amatpersonu paudusi, ka šajos apstākļos valsts finanšu reputācijas vārdā Rimšēvičam būtu jāatstāj Latvijas Bankas prezidenta amats, viņš pats uzskata, ka tas nav jādara.
Likums pašlaik paredz, ka Saeima var atcelt Latvijas Bankas vadītāju no amata tikai pēc viņa iniciatīvas vai arī, ja viņš ir pieļāvis pārkāpumus, par ko ir notiesājošs spriedums. Saeimā piedāvāti likuma grozījumi, lai pilnveidotu mehānismu Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanai no amata.
