Latvijas Bankas padome nolēmusi pārskatīt makroekonomiskās prognozes, ņemot vērā makroekonomiskās analīzes un prognozēšanas speciālistu ziņojumu par situāciju Latvijas un pasaules tautsaimniecībā.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm Latvijas IKP šajā gadā palielināsies par 3,9% (gan sezonāli izlīdzinātais, gan neizlīdzinātais rādītājs). Iepriekš IKP izaugsme lēsta 4,1% apmērā, un šajā prognozē jau daļēji ņemti vērā ar finanšu nozari saistītie riski.
Ekonomikas izaugsmes prognoze koriģēta, ņemot vērā faktiskās norises Latvijas finanšu sektorā un optimisma samazināšanos ārējā vidē, ko daļēji kompensēja Latvijas tautsaimniecības pozitīvais sniegums pirmajā ceturksnī.
Tāpat Latvijas Banka uz leju koriģējusi Latvijas IKP 2019. gada izaugsmes prognozi. Saskaņā ar to Latvijas tautsaimniecība nākamgad varētu pieaugt par 3%, nevis 3,2%, kā lēsts iepriekš.
Inflācijas prognoze 2018. gadam saglabāta nemainīga – gaidāms, ka šis rādītājs būs 2,9%.
Savukārt 2019. gadam inflācijas prognoze nedaudz paaugstināta – par 0,3 procentu punktiem līdz 2,9%, atspoguļojot augstāku naftas cenu gaidāmo ietekmi uz enerģijas cenām.
Latvijas Bankā norāda, ka 2018. gada 1. ceturksnī turpinājās iepriekšējā gadā vērotā straujā izaugsme. To veicināja nozīmīgu privāto investīciju projektu attīstība, Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves aktivizēšanās, stabils iedzīvotāju ienākumu kāpums, saglabājoties mērenai inflācijai, kā arī joprojām labvēlīga galveno tirdzniecības partnervalstu ietekme.
Tomēr 2018. gadā kopumā gaidāma nedaudz lēnāka ekonomiskā izaugsme nekā iepriekšējā gadā. Gada sākumā ārējā vidē bija vērojama optimisma mazināšanās un saasinājās protekcionisma un ģeopolitiskie riski. Arī iekšzemē straujākai izaugsmei radās papildu šķēršļi, kas saistīti ar norisēm finanšu sektorā. Turpinot sarukt ārvalstu klientu apkalpošanai, finanšu nozarē jau 2017. gadā bija vērojams būtisks kritums, un
arvien aktīvākā vēršanās pret riskantajiem klientiem un finanšu sektora strukturālās pārmaiņas liek prognozēt vēl straujāku nozares sarukumu 2018.gadā.
Turklāt vairākās nozarēs vērojami piedāvājuma puses ierobežojumi, jo nepietiekamās investīcijas ražošanas kapacitātē var sākt palēnināt izaugsmi, norāda Latvijas Bankā.
Lai gan naftas cenas kāpums ir lielāks, nekā gaidīts, to daļēji kompensēja eiro kursa attiecībā pret ASV dolāru palielināšanās. Turklāt pārtikas cenu kāpums saruka – tas kopā ar lielāku, nekā gaidīts, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem ietekmi lielā mērā kompensē energoresursu sadārdzināšanās augšupvērsto ietekmi uz inflāciju. Tāpēc inflācijas prognoze 2018. gadam netiek mainīta.
Naftas cenu pieaugums jau atspoguļojās degvielas cenu kāpumā, savukārt siltumenerģijas un gāzes cenās tas atspoguļosies ar laika nobīdi, un tas liek paaugstināt 2019. gada inflācijas prognozi. Iekšzemes pieprasījuma ietekme uz inflāciju pakāpeniski pieaug un atbilst gaidītajai, norāda Latvijas Bankā.
KONTEKSTS:
Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,2%. Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 26,9 miljardi eiro, tas pieauga par 4,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Finanšu ministrija iepriekš prognozēja, ka Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Eiropas Komisijas publiskotās ziemas ekonomikas prognozes Latvijai lēš 3,5% izaugsmi šogad. Tādējādi Latvijai paredz straujāko izaugsmi no visām Baltijas valstīm.
