Latvijas Banka rīko diskusiju par ražīguma palielināšanu

Pirmdien Latvijas Bankā notiks ekspertu un akadēmiķu diskusija par to, kā veicināt produktivitātes tālāko kāpumu Latvijas ekonomikā un saglabāt krīzes laikā panākto ekonomikas "uzrāvienu". 

Diskusijā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, uzņēmējs Normunds Bergs, ekonomists Arnis Sauka un citi eksperti.

Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons Latvijas Radio pastāstīja, ka Latvijas Bankas ekonomisti izanalizējuši lielu „uzņēmumu datu masīvu”, un uz tā bāzes varēs izdarīt secinājumus par atšķirībām, uzņēmumu lielumu, eksportspēju, kādā nozarē tie strādā.

Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons par ekspertu un akadēmiķu diskusiju

    Pētījums ir labs pamats diskusijām, lai praktiķi un akadēmiķi varētu spriest, kas darāms, lai pieaugtu ražīgums. Ja uzņēmumiem ir iespēja investēt, tad ir jāsaprot, kur jāinvestē un kas uzņēmumiem traucē kļūt ražīgākiem un konkurētspējīgākiem, norādīja Otersons.

    Krīzes laikā Latvija sasparojās, bet ekonomisko problēmu pārvarēšana ir likusi mums nedaudz atslābt. Jaunākie pieejamie statistikas skaitļi nav iepriecinoši un liecina, ka kopš 2010. gada produktivitātes pieaugums Latvijā ir būtiski samazinājies. Tomēr jāatgādina, ka vēl nesen krīzes laikā ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu ekonomikas analītiķiem par diskusiju objektu kļuva Latvijas situācija, kad, neskatoties uz reālā valūtas kursa pieaugumu, eksporta daļa pasaules tirdzniecībā nemitīgi palielinājās.

    Tāpēc Latvijas Bankas ekonomisti šodien notiekošajā diskusijā veic padziļinātu analīzi par produktivitātes attīstības dinamiku gan valsts, gan uzņēmumu un nozaru līmenī, cenšoties rast atbildi uz vairākiem svarīgiem jautājumiem – piemēram, vai Latvijai būtu jākoncentrējas uz lielāka vai mazāka lieluma uzņēmumiem, cik lielā mērā atšķiras produktivitāte dažādās tautsaimniecības nozarēs, un kuras attiecīgi no tām ir perspektīvākas, kā arī eksporta attīstības ietekme uz produktivitāti.

    Pētnieku jautājumi it īpaši aktualizējas tāpēc, ka tieši šobrīd Latvijas ekonomikai nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem – pirmkārt, vāju izaugsmi eirozonā un Krievijas ekonomikas recesijas draudiem, kā arī kreditēšanas sarukumu Latvijas tautsaimniecībā. Šo faktoru iespaidā Latvijas Banka jau ir samazinājusi šī gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,8 procentiem, papildus tam uzsverot, ka atšķirībā no iepriekšējiem periodiem, šajā gadā ekonomikas izaugsmi vairāk veicinās nevis eksports, bet gan iekšzemes patēriņš. Par papildus izaicinājumu var kļūt arī Latvijas budžeta politika – kā uzsver Latvijas Banka, šobrīd budžetā iekļauto deficītu var uzskatīt par samērīgu, tomēr, par spīti augošajām prasībām pēc lielāka finansējuma no daudzām nozarēm, tālāka budžeta tēriņu palielināšana vairs nebūtu pieļaujama.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti