Vēl martā Latvijas Banka Latvijas IKP izaugsmi prognozēja 3% apmērā, bet tā paaugstināta par 0,3 procentpunktiem. Šāda prognoze ir saskaņā ar neizlīdzinātajiem datiem un salīdzināmajās cenās.
.@LatvijasBanka padome ir paaugstinājusi LV IKP prognozi 2017. gadam līdz 3.3% (saskaņā ar neizlīdzinātajiem datiem; salīdzināmajās cenās) pic.twitter.com/F4JEtuBAn5
— Latvijas Banka (@LatvijasBanka) June 9, 2017
Līdz ar IKP pieauguma prognozi Latvijas Banka paaugstināja arī inflācijas prognozi no 2,7% uz 2,9%.
Lai gan Latvijas ekonomika attīstās veiksmīgi, tomēr joprojām redzamas strukturālās problēmas, par kurām tiek runāts gadiem ilgi, komentēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš arī uzsver, ka pieteiktā nodokļu reforma jāturpina, tajā pašā laikā norādot – tā nevar atrisināt visas hroniskās un gadu desmitiem ielaistās kaites. Viņaprāt, jābūt galvenajai prioritātei – konkurētspējai.
2016. gada beigās un 2017. gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies, 2017. gada 1. ceturksnī IKP kāpumam sasniedzot 4%, kas ir pēdējo gadu straujākais pieauguma temps. Paātrinājumu noteica labāka situācija apstrādes rūpniecībā, enerģētikā un, sākot ar 2017. gada sākumu, – arī būvniecībā, tirdzniecībā un transportā. Tomēr jāņem vērā, ka pieauguma tempa kāpumu nosaka arī zemā iepriekšējā gada bāze un vairāki vienreizēji faktori, kuru ietekme nākamajos ceturkšņos nebūs tik izteikta.
Papildus tam lēnām turpina atkopties kreditēšana un darba tirgū vērojamas tālākas uzlabošanās pazīmes – mazinās bezdarbs, algu kāpums saglabājas noturīgs, šā gada sākumā tas pat paātrinās, norāda Latvijas Bankā.
Eiropas struktūrfondu apgūšana līdz šim ir kavējusies, tomēr šī gada laikā paredzama tās aktivizēšanās, kas pozitīvi ietekmētu būvniecību un ar to saistītās nozares, kā arī kopējo investīciju aktivitāti.
Latvijas tautsaimniecībai palīdzēja straujāka eirozonas izaugsme. Eirozonā IKP 1. ceturksnī pieauga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 1.9% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
8. jūnijā Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. ECB ekspertu vērtējumā, šogad eiro zonas IKP augs par 1,9%, bet nākamgad - par 1,8%. Saskaņā ar jūnija prognozēm vidējā inflācija eiro zonā šogad būs 1,5%, bet 2018. gadā – 1,3%.
Jau ziņots, ka Latvijas Banka arī martā pārskatījusi savu šā gada inflācijas izaugsmes prognozi. Vēl pērn decembrī centrālā banka lēsa, ka inflācija šogad sasniegs 1,6%, bet martā prognoze mainīta uz 2,7%.
Tāpat martā paaugstināta iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze – iepriekš lēsto 3% vietā banka prognoze paaugstināja līdz 3,4%. Latvijas Bankas IKP pieauguma prognoze 2017. gadam saglabājas 3% saskaņā ar neizlīdzinātiem datiem. Savukārt saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP kāpuma prognoze 2017. gadam ir 3,4% salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 3%.
Pērn Latvijas Banka četras reizes pazemināja IKP prognozi. Ceturto reizi decembrī banka koriģēja valsts ekonomikas 2016. gada izaugsmes prognozi, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem paredzot pieaugumu vien 1%. Latvijas Banka pirmo reizi savu IKP izaugsmes prognozi 2016.gadam samazināja pērn martā – no iepriekš lēstajiem 2,7% līdz 2,3%. Vasaras sākumā centrālā banka atkal koriģēja savu prognozi, lēšot, ka Latvijas IKP pieaugs nevis 2,3%, bet 2% apmērā.
Gadam noslēdzoties, Centrālā statistikas pārvalde aplēsa, ka 2016.gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem palielinājies par 1,3%.
