Viņš norādīja, ka pašlaik situācija ir salīdzinoši laba, jo Latvija izbauda pārdomātas fiskālās politikas sekas, jo šo gadu laikā valdība ieguvusi uzticību starptautiskajos tirgos un spēj aizņemties un finansēt izdevumu un ieņēmumu starpību par salīdzinoši zemām procentu likmēm.
Šobrīd, protams, budžetā ir lielas vajadzības un visām naudas nekad nepietiks, bet valdībai jāsabalansē vajadzības un ieņēmumi, lai nodokļi strauji nepieaugtu vai nepieaugtu vispār, jo nodokļu celšana bremzēs tautsaimniecības izaugsmi, sacīja Bitāns.
Arī budžeta deficītu nedrīkstētu audzēt, tam jābūt aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta.
Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē skatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017. gadam, kurā analizēti ministriju iesniegtie pieprasījumi, informēja Finanšu ministrija.
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015. gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016. gadā – 942 miljonus eiro un 2017. gadā – 1 199,5 miljonus eiro.
Kopumā Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus JPI.
“Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”).
Visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija – 111,2 miljonus eiro 2015. gadā, 160,1 miljonu eiro 2016. gadā un 176,7 miljonus eiro 2017. gadā. Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija, attiecīgi 110,2 miljonus eiro, 223,6 miljonus eiro un 373,3 miljonus eiro, kā arī Satiksmes ministrija savu vajadzību nodrošināšanai 2015. gadā papildu pieprasījusi 91,1 miljonu eiro, 2016. gadā - 143,1 miljonu eiro un 2017. gadā - 172 miljonus eiro.
Visiem JPI pasākumiem tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgi Nacionālajam attīstības plānam un Valsts aizsardzības koncepcijai. Tāpat izvērtēti arī pasākumi, kurus ministrijas iesniegušas administratīvās kapacitātes stiprināšanai.
Valdība uzdeva nozaru ministrijām pārskatīt un līdz šā gada 28. oktobrim iesniegt FM priekšlikumus par iespējamu pasākumu atlikšanu, kuru īstenošana bija paredzēta sākot no 2015. gada 1. janvāra.
Valdība noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar savām kapitālsabiedrībām, ko statistika atzīst par piederīgām vispārējās valdības sektoram, izskatīt iespējas samazināt 2015. gada izdevumus.
