De Facto

24. februāra «De Facto»

De Facto

De Facto

Banka neļaus Rimšēvičam piekļūt ziņām par viņa krimināllietām

Latvijas Banka neļaus Rimšēvičam piekļūt pie ziņām par viņa krimināllietām

Pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma, kas atceļ apsūdzētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemēroto liegumu pildīt amata pienākumus, viņš šonedēļ ir atgriezies darbā. Lai novērstu bažas par Rimšēviča iespējamo iejaukšanos ar viņu saistīto krimināllietu izmeklēšanā, bankas padome nolēmusi prezidentu norobežot no centrālajā bankā esošās informācijas par šiem kriminālprocesiem, noskaidroja LTV raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Savienības Tiesa liek atjaunot Rimšēviču amatā.
  • Tiesībsargājošās iestādes: Rimšēviča atgriešanās amatā izmeklēšanai nav traģiska.
  • Izmeklētāji nevēlējās tiesā iesniegt kādus Rimšēviča aizstāvībai nezināmus pierādījumus.
  • Rimšēviča pārstāvis Mārtiņš Kvēps Latvijas izvēlētās pozīcijas pamatojumu apšaubīja.
  • Ģenerālprokurors noraida risku, ka nepieciešamības gadījumā Rimšēviču nevarēs atstādināt.
  • Bankā Rimšēvičs nestrādās ar slepeniem dokumentiem, jo pērn viņam atņemta pielaide valsts noslēpumam.
  • Bankas padome nolēma – Rimšēvičam nebūs pieejas informācijai, kas saistīta ar viņa kriminālprocesu.
  • Lietas prokurore nedomā, ka bankas prezidents tagad mēģinās ietekmēt padotos.

EST skatījumā, atstādināšana no amata šai gadījumā bija pielīdzināma atbrīvošanai no amata, bet Eiropas Centrālās Bankas (ECB) statūti ļauj eirozonas valsts centrālās bankas vadītāju atlaist tikai smagu pārkāpumu gadījumā, taču pierādījumus šādiem pārkāpumiem Latvija tiesai neiesniedza.

Šis iznākums jau izraisījis spekulācijas, ka nekādu pierādījumu Rimšēviča lietā nemaz neesot. Tiesībsargājošās iestādes to noraida un apgalvo, ka apsūdzētā atgriešanās Bankas prezidenta amatā izmeklēšanai neesot nekas traģisks.

EST spriedumā norādīts, ka Latvija nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu Rimšēvičam izvirzīto korupcijas apsūdzību pamatotību. Latvijas puses galvenais arguments bija atsaukšanās uz Kriminālprocesa likuma normu, ka krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Iesniedzot tiesai, piemēram, sarunu ierakstus un atšifrējumus, liecības un kratīšanā izņemtos priekšmetus, pastāvēja risks, ka tie nonāks otras puses rīcībā.

Lietā bija apvienotas divas prasības. ECB tiesas sēdē piekrita atteikties no tiesībām piekļūt šiem materiāliem, bet Rimšēviča pārstāvji to darīt nesteidza.

Nekādas garantijas tam, ka tiesa šai informācijai noteiks konfidencialitātes statusu, Latvijai netika sniegtas, norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina, kas ir Latvijas pārstāve EST.

“Tiesas priekšsēdētājs vai tiesa nevar solīt, ka tie [materiāli] netiks izsniegti [otrai pusei] vai ka ir tāda iespēja. Tas ir risks! Cerēt, ka ir kaut kāda iespēja, kas vēl nav izvērtēta, kam nav arī skaidri noteikta regulējuma, kas nav skaidri paredzēts – vēlreiz atkārtoju: tas būtu naivi...” uzsvēra Kucina.

Lai gan pērn rudenī, kad notika Eiropas Savienības Tiesas sēde, Rimšēvičam jau bija celta apsūdzība un lieta bija prokuratūrā, sākotnēji procesu virzīja un apstrīdēto drošības līdzekli piemēroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzskata, ka Latvijas zaudējums šajā tiesā neesot nekas traģisks.

“Mans uzskats ir tāds: labāk apzināti zaudēt vienu kauju, bet uzvarēt karu. Skaidrs ir tas, ka izmeklētāju, procesa virzītāju galvenais mērķis ir vispusīgi izmeklēt un nostiprināt pierādījumus. Ja pie kādiem apstākļiem, kad varbūt kādu pierādījumu paušana aizstāvības pusei ir priekšlaicīga, varbūt aizstāvības puse pat nav iepazīstināta ar šiem pierādījumiem un nav pieņemtas liecības, kas izskaidro pierādījumu izcelsmi un tā tālāk, tad pavisam noteikti būtu priekšlaicīgi un nepamatoti teikt, ka tādu pierādījumu neuzrādīšana ir kaut kādā veidā kaut kas nepareizs.

Nē, tieši otrādi – es uzskatu, ka procesa virzītāja rīkojās pareizi,” uzsvēra Straume.

Vai Rimšēviča prasība bijusi aizstāvības taktika, lai procesa sākumposmā saprastu, kādi pierādījumi ir KNAB rīcībā? Šādu pieņēmumu ļauj izdarīt tas, ka viņa sākotnējais aizstāvis Saulvedis Vārpiņš bija arī viens no pārstāvjiem EST. Tomēr vēl viens Rimšēviča pārstāvis Mārtiņš Kvēps Latvijas izvēlētās pozīcijas pamatojumu apšaubīja.

“Man ir diezgan grūti iedomāties, nu, ja parādīt Latvijas Bankas prezidentam, es nezinu, kas tur varētu būt, piemēram, kaut kāds ieraksts vai fotogrāfija, ka šis pierādījums, ja tas tiešām ir tik apsūdzošs un viennozīmīgs, ka tas kvalitatīvi sāktu kaut ko zaudēt no tā, ka bankas prezidents to ir redzējis. Vienīgais, ko viņš var darīt – viņš var sākt atspēkot to pierādījumu...” sacīja Kvēps.

Vai EST spriedums nozīmē to, ka Rimšēviču līdz pat pilnvaru termiņa beigām decembrī nevarēs atstādināt no amata ne šajā, ne citos kriminālprocesos, pat gadījumā, ja viņš savu posteni izmantotu, lai apgrūtinātu izmeklēšanu? Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šādu risku noraidīja.

 “No sprieduma izriet, ka ECB locekļiem nav kriminālprocesuālās imunitātes ne pret kriminālvajāšanu, ne pret drošības līdzekļiem. Vienīgā prasība ir, ka, ja tiek piemērots drošības līdzeklis, kurš ir pielīdzināms atbrīvošanai no amata, kā tas bija ar aizliegumu veikt noteiktus pienākumus, tādā gadījumā ir jābūt ļoti nopietnam pamatojumam un amatpersonai ir tiesības griezties ar sūdzību tieši EST. Tātad EST ir paziņojusi, ka tā veic šīs faktiski pārsūdzības tiesas vai apelācijas tiesas, vai izmeklēšanas tiesneša funkcijas, kas līdz šim nebija nekur tādā veidā paziņots,” sacīja Kalnmeiers.

Jau izskanējis, ka Latvijas Bankā Rimšēvičs nestrādās ar slepeniem dokumentiem, jo pērn viņam atņemta pielaide valsts noslēpumam.

Šonedēļ Latvijas Bankas padome izlēma, ka Rimšēvičs netiks klāt vēl kādai informācijas plūsmai, pastāstīja bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

“Otrs jautājumu bloks ir saistīts ar šīm izmeklēšanām, šo krimināllietu, kas ir prokuratūrā, un šīm lietām, kas ir citās [izmeklēšanas iestādēs], par citām lietām. Un šeit mēs arī esam parūpējušies –

šeit būs tā, ka šī informācija, kas jebkādā veidā var skart šo lietu izmeklēšanu, nebūs pieejama prezidentam. Un, lai netraucētu izmeklēšanu, tā netiks viņam nodota un tiks savādākā veidā apstrādāta bankā,” informēja Silakalns.

Tas attiekšoties gan uz ziņām, kas sniegtas izmeklētājiem iepriekš, gan, iespējams, tiks sniegtas nākotnē. 

Rimšēvičs līdz ar uzņēmēju Māri Martinsonu ir apsūdzēts ar “Trasta Komercbanku” saistītā lietā. Savukārt aizdomās turētā statuss viņam ir KNAB pēc “ABLV Bank” iesnieguma sāktā procesā par iespējamu kukuļa pieprasīšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Latvijas Bankas prezidents ir arī Finanšu sektora attīstības padomes loceklis. Padomē pēdējā laikā visai bieži apspriesta “ABLV Bank” likvidācijas gaita.

Vai turpmāk diskusijās varēs piedalīties arī Rimšēvičs?

“Latvijas Bankas pārstāvji ir tajā Finanšu sektora attīstības padomē. Līdz šim tur devās prezidenta vietniece vai atbildīgie eksperti, un turpmāk tad mēs redzēsim. Protams, notiks konsultācijas ar mūsu partneriem valdībā, arī ar procesa virzītāju, un tad tiks izlemts, kurš tad dosies uz šīm sēdēm,” atbildēja bankas preses sekretārs.

Prokurore Viorika Jirgena, kas Rimšēvičam cēlusi apsūdzību “Trasta Komercbankas” lietā un arī uzrauga KNAB izmeklēto procesu saistībā ar “ABLV Bank”, uzskata – Latvijas Bankas padomes lēmums lielā mērā novērš riskus, kuru dēļ sākotnēji pieņemts Eiropas Savienības Tiesas atceltais drošības līdzeklis, proti, ka Rimšēvičs savu amatu varētu izmantot, lai traucētu izmeklēšanai.

Prokurore nedomā, ka Latvijas Bankas prezidents tagad mēģinās ietekmēt padotos, jo saprot, kādas būtu sekas.

“Ja izmeklēšanā es kā procesa virzītāja noskaidrošu, ka notiek šī pierādījumu no Rimšēviča puses ietekmēšana, tad tās sekas varētu būt tādas, kādas likumā ir paredzētas. Viņam var tikt piemērots smagāks drošības līdzeklis, un, tā kā viņam ir piemērota drošības nauda, tad var viņš zaudēt šo drošības naudu. Un tas, kas ir noticis – Rimšēviča kungam ir izskaidrota šī situācija.

Viņš to apzinās, un, es domāju, ka viņš ļoti izvērtē šos riskus un saprot, ka nevajadzētu vērsties [pret darbiniekiem],” uzsvēra prokurore.

Rimšēviča atgriešanās bankas prezidenta amatā šobrīd nav mainījusi viņa attieksmi pret saviem pienākumiem kriminālprocesā, atzīst prokurore Jirgena. Arī šo ceturtdien viņš vairākas stundas pavadīja prokuratūrā, sniedzot liecības.

Pats Rimšēvičs pēc atgriešanās darbā paziņoja, ka šonedēļ ar medijiem nerunāšot aizņemtības dēļ, jo jāiepazīstas ar situāciju Latvijas Bankā, savukārt nākamnedēļ viņš dosies uz ECB padomes sēdi Frankfurtē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti