“Ja šobrīd, salīdzinot algu pirms nodokļu nomaksas, saņemamā pensija ir apmēram 40%. Ja cilvēks saņem bruto algu 1000 eiro, pensijā viņš var sagaidīt apmēram 400 eiro. (..) Nākotnē šis pensijas relatīvais apjoms būs daudz zemāks,” sacīja Rutkaste.
Viņš norādīja, ka šāda perspektīva var radīt sociālo spriedzi sabiedrībā un tad nāksies saskarties ar protesta balsojumiem.
Skaidrojot pensijas apmēra mazināšanos pret algām, ekonomists sacīja – nodarbināto cilvēku skaits pret pensionāriem samazinās. Pašlaik ir 37% pensionāru attiecībā pret darbaspējīgā vecuma iedzīvotājiem, bet 2060. gadā tie varētu būt 67%.
Turklāt, tā kā cilvēki dzīvo ilgāk, pensijā tiek pavadīts vairāk laika. Tāpēc nākotnē noteikti būs jādomā par pensijas vecuma palielināšanu. Latvijā gan tuvākajos gados neesot aktuāls jautājums par pensionēšanās vecuma sasaisti ar mūža ilguma pieaugumu.
Pensionēšanās vecuma palielināšanai gan ļoti būtisks ir sabiedrības veselības stāvoklis.
Tāpēc, lai nākotnē varētu atrisināt pensiju jautājumu, jau šobrīd pastiprināti jārisina veselības aprūpes problēmas.
Vēl viena būtiska lieta ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo pašlaik daļa strādājošo maksā pilnu, bet citi samazinātu likmi. Arī ēnu ekonomikas mazināšana ir būtiska pensiju problēmu risināšanā.
Eksperts gan uzskata, ka
Latvijas pensiju sistēma nebūtu kardināli jāmaina, jo tā ir uzbūvēta pareizi.
Taču tā ir jāpieregulē, lai nākotnē neveidotos sociālā spriedze. Tas gan neesot viena vai divu gadu jautājums, taču jāsāk diskutēt jau pašlaik.
Līdzīgi arī Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja uz pensijas aizvienošanas koeficienta kritumu.
