Pēc viņa teiktā, nākamā gada valsts budžeta iespējas lielā mērā ir saistītas ar ekonomisko situācijas valstī. Latvijas ekonomikā ir sākusies mērena recesija un vērojams augsts patēriņa cenu kāpums. Augstā inflācija valsts budžetam sākotnēji ir palīdzējusi, jo līdz ar cenu pieaugumu palielinājušies arī produktu nodokļu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi budžetā.
"Tas uz īsu brīdi budžetam palīdz. Bet jāsaprot, ka augošās cenas ietekmē arī valsts finanses, valsts izdevumus, un, raugoties nākotnē – uz nākamo, aiznākamo gadu, skaidrs, ka arī budžeta veidošanā izaicinājumi būs diezgan lieli. Jo, kā mēs zinām, iepriekšējos gadus gan ar pandēmiju, gan ar energokrīzi saistīti atbalsta pasākumi ir diezgan būtiski palielinājuši valsts budžeta izdevumus un budžeta deficītu," teica Rutkaste, norādot, ka "budžeta situācija būs jānormalizē".
Viņš norādīja, ka valsts atbalsts energokrīzē būtu jāpiesaista "reālajai situācijai", taču valdībai būtu jāturpina atbalsta pasākumi saistībā ar energoresursu cenu kāpumu. "Būs jālemj, kā rīkoties – vai ar esošajiem [atbalsta] instrumentiem vai arī kādiem citiem instrumentiem.
Bet, kopumā raugoties uz kārtējiem izdevumiem, kas atkārtojas gadu no gada, tur jābūt piesardzīgākiem, un šādus kārtējos izdevumus finansēt ar budžeta deficītu nebūtu vēlams," vērtēja ekonomists.
Pēc viņa teiktā, Latvijai gan vajadzētu izvairīties no valsts budžeta izdevumu konsolidācijas, gan būtu jāievēro piesardzība valsts budžeta kārtējo izdevumu plānošanā. Eiropas Komisija, iespējams, nākamgad vēl saglabās atkāpi attiecībā uz budžeta deficīta ierobežojumiem, taču, visticamāk, 2024. gadā atkāpes vairs nebūs.
"Tad mums būs jāatgriežas pie standarta budžeta rāmja. Ja mēs, raugoties uz nākamo gadu, to budžetu būsim saveidojuši ar diezgan lielu izdevumu bāzi, tad 2024. gadā var nākties runāt par konsolidāciju. Lai tas tā nenotiktu, jau nākamajā gadā mums rūpīgi jāskatās, kā mēs to laipu vai tiltu veidosim uz 2024. gadu, kad šie fiskālās disciplīnas noteikumi atkal būs visiem spēkā," teica Rutkaste.
Viņš uzsvēra, ka nākamā gada budžeta izstrādē gan nevajadzētu domāt par kādām nodokļu izmaiņām. Nodokļu maiņa būtu vēlama ne biežāk kā reizi četros gados, kā tas arī minēts valdības deklarācijā.
"Lai mazinātu ar biežām nodokļu izmaiņām saistīto nenoteiktību. Jo būsim godīgi, nodokļiem mainoties, tas, protams, ietekmē uzņēmējdarbības situāciju, un, ja uzņēmēji ir kaut ko saplānojuši nākotnē, veikuši investīcijas, un tad pēkšņi šie nosacījumi mainās, tas, protams, apgrūtina uzņēmējdarbību," teica Rutkaste.
Viņš piebilda, ka nodokļu izmaiņām ir jābūt pārdomātām un saskaņotām, ne haotiskām.
