Pašlaik esot sarežģīti novērtēt ekonomikas attīstības potenciālu. Lai gan „uz ielām ir sastrēgumi un cilvēki veikalos aktīvi iepērkas”, taču redzams - ekonomikas izaugsme divos ceturkšņos ir lēnāka, ekonomiskā aktivitāte krītas, arī prognozes attiecībā uz eirozonu kļūst piesardzīgākas, norādīja Rimšēvičs.
„Mēs nekādā gadījumā nemēģinām piesaukt krīzi, bet gribam aicināt valdību un tās vadītāju būt piesardzīgākiem, īpaši raugoties uz vasaru, kad parasti ir vēlme atvērt budžetu,” sacīja Latvijas Bankas vadītājs.
Taujāts, vai budžeta plānošanā valdība ir pārāk optimistiska, Rimšēvičs norādīja – šobrīd tas nav redzams, jo nekas netiek darīts. Tai pašā laikā viņš mudināja domāt par ekonomikas "sildīšanu" un attīstības plāna izstrādi gadījumam, ja ekonomika attīstīsies lēnāk.
„Tas ir vesels pasākumu plāns - kopumā redzam vismaz astoņus deviņus pasākumus. Pirmkārt, sākot ar kreditēšanas attīstību,” sacīja Rimšēvičs.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, pašlaik kreditēšana ir 10-12 reizes mazāka, un tā neesot normāla situācija: „Šeit būtu jāsēžas kopā Latvijas komercbankām un jāsaprot, kas ir tie šķēršļi, kāpēc Latvijas ekonomika neattīstās.”
Tāpat būtu svarīgi rūpēties par investīciju vidi: „Investori, kas Latvijā investē, nejūtas pilnīgi droši, neredz, ka likumdošanas vide šeit ir sakārtota, ka nauda, ko viņi ieguldījuši, neveiksmes vai maksātnespējas gadījumā varētu tikt atgūta.”
Sabremzējusies ir arī Eiropas struktūrfondu apgūšana. Rimšēviča ieskatā būtu jāizveido elastīgs mehānisms, kas ļautu operatīvi neveiksmes gadījumā neapgūto finansējumu pārorientēt uz citām nozarēm.
Arī premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), atbildot uz Rimšēviča pausto, piekrita, ka jāstrādā pie ekonomikas "sildīšanas": „Tajā mēnesī, kad mēs veidojām budžetu, IKP pieauguma prognozes bija 2,8%, šobrīd tās ir pazeminātas līdz 2,1-2,2. Mums ir jāstrādā pie ekonomikas "sildīšanas". Un mēs redzam – tie ir fondi.”
