ĪSUMĀ:
- Ekspertu vērtējumā Krievijas kara būtiskākā ietekme uz mūsu ekonomiku – energoresursu sadārdzināšanās.
- Atšķirības starp šo un 2009. gada krīzi – lielas.
- Inflāciju palielināja arī pirkšanas panika.
- Valsts atbalsts pērn mazinājis ekonomikas bremzēšanos.
- Tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju tieši kara dēļ nav būtiski apsīkusi.
Augsta inflācija, sankcijas, preču un pakalpojumu plūsmas pārmaiņas – ko tas maksājis Latvijas tautsaimniecībai un kas gaidāms tālāk. Atbildes uz šiem jautājumiem trešdien meklēja banku, uzņēmējdarbības, kā arī enerģētikas eksperti Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par Krievijas izvērstā kara Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Ekspertu vērtējumā Krievijas kara būtiskākā ietekme uz mūsu ekonomiku – energoresursu sadārdzināšanās
Krievijas sāktā kara Ukrainā būtiskākā ietekme uz mūsu ekonomiku ekspertu vērtējumā ir tieši energoresursu sadārdzināšanās, kas tad ir arī augstās inflācijas iemesls. Kara priekšvakarā Krievija bija galvenais dabasgāzes piegādātājs Eiropas valstīm un veidoja aptuveni pusi no dabasgāzes importa kopumā Eiropā, kas padarīja ievainojamu Eiropas ekonomiku, tostarp, arī Latviju. Tā šīs diskusijas ievadā norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Vilerts.
Vilerts skaidroja: "Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka pilna energoresursu sadārdzināšanās pārnese uz citām cenām notiek aptuveni gada laikā. Tas, ko mēs redzam šobrīd, ir, ka vairāk nekā pusei patēriņa groza preču un pakalpojumu cenu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārsniedza 10%. Pavisam vienkāršoti aprēķini liecina, ka tikai energoresursu sadārdzinājums, nemaz nerunājot par pārējo kategoriju sadārdzināšanos, Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām tas rēķinu pieaugums mērāms teju 2 miljardu eiro vērtībā."
Atšķirības starp šo un 2009. gada krīzi – lielas
Inflācijas kāpums pērn bija lielākais pēdējo 10 gadu laikā, atzina Latvijas Bankā. Tomēr ir milzīgas atšķirības starp šo krīzi un to, ko piedzīvojām 2009. gadā.
Vilerts skaidroja: "Tās ir pilnīgi atšķirīgas situācijas. Vienīgā līdzība starp tagad un tad ir tas, ka inflācijas līmenis ir ļoti augsts. Toreiz inflāciju noteica valsts iekšējās nesabalansēts pārmērīgums. Ne vienmēr atbildīga kreditēšana, ļoti straujš algu pieaugums. Šoreiz mēs runājam tiešām par ārēju satricinājumu Latvijas ekonomikai, kas nāk no ārējā importa cenu inflācijas. Sadārdzinājās nafta, dabasgāze."
Dabasgāzes un naftas cenas teju sasniegušas pirmskara līmeni, bet kāpēc nav strauja inflācijas krituma?
Vilerts norādīja: "Kad globālās cenas krīt, mums idejiski vajadzētu redzēt, ka pārējās cenas arī krīt. Cik tas ātri notiek, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Par dabasgāzi runājot, tas ir atkarīgs, par kādu cenu mēs uzpildījām dabasgāzes krātuvi."
Inflāciju palielināja arī pirkšanas panika
Cenu celšanās aizsāka produktu un pakalpojumu pašizmaksas sadārdzināšanos, un, tagad atskatoties, secināms, ka bijusi pat panika, kas inflāciju vēl vairāk palielināja. Par piemēru tiek minētas apkures granulas, kuras pērn vasarā sasniedza cenu rekordus.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents, uzņēmējs Kristaps Klauss sacīja: "Bija panikas cenas, – kad cilvēki, baidoties no vēl lielākas inflācijas, īstenībā veicināja inflāciju."
Gada inflācija februārī Latvijā sasniegusi 20,3%. Prognozēt to, kas notiks tālāk, ir sarežģīti, uzskata Latvijas Bankā. Aizņemšanās izmaksas ir pieaugušas, bet ārvalstu investīciju aktivitāte vismaz makro līmenī nav sarukusi.
Valsts atbalsts pērn mazinājis ekonomikas bremzēšanos
Vilerts arī iezīmēja, ka vienlaikus valsts atbalsts ekonomisko bremzēšanos pērn mazināja par 0,7 procentpunktiem. Energoresursu krīzes mīkstināšana budžetam prasīja aptuveni 650 miljonus eiro, un ir skaidrs, ka ik gadu budžets nevarēs pavilkt šos īstermiņa risinājumus. Tāpēc, neskatoties uz to, ka gāzes cena ir kritusies un krātuvēs šobrīd ir dabasgāzes uzkrājumi, tomēr pašapmierinātībā ieslīgt nevajadzētu.
Patlaban valsts, mājsaimniecību un uzņēmumu līmenī būtiskākais jautājums ir, kā nodrošināt drošas energoresursu piegādes par saprātīgām cenām, sacīja ekonomists.
Tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju tieši kara dēļ nav būtiski apsīkusi
Runājot par tirdzniecību, tad ar Krieviju un Baltkrieviju tā tieši kara dēļ gan nav būtiski apsīkusi, kā būtu gaidāms. Eksporta vērtība uz šīm valstīm pērn bijusi tāda pati kā 2021. gadā, tas ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta. Atsevišķos gadījumos – kā dzērienu vai farmaceitisko produktu tirdzniecībā – eksports uz Krieviju vērtības ziņā pat pieaudzis pērn. Turklāt tieši tām precēm, kuras Krievijā liegts ievest sankciju dēļ, tirdzniecības apmērs pērn ir būtiski pieaudzis ar atsevišķām NVS valstīm, piemēram, uz Kazahstānu, Kirgistānu un Armēniju tas četrkāršojās.
Finansists un uzņēmējdarbības eksperts Ģirts Rungainis te papildināja, ka iemesls situācijai ir šo uzņēmumu zemā konkurētspēja, kas liedz operatīvi pārkārtoties prom no sankciju tirgiem.
Rungainis norādīja: "Jo uzņēmums ir mazāk konkurētspējīgs, jo tas ir vairāk atkarīgs no Krievijas un Baltkrtievijas tirgiem, un viņam izdevīgāk ir meklēt tos ceļus, kā zināmā mērā apiet sankcijas un meklēt citus risinājumus. Tie, kas ir globāli konkurētspējīgi, spēj atrast arī jaunus piegādātājus, protams, tas kaut kādos gadījumos kādu laiku būs mazāk efektīvi. Taču katrs šāds izaicinājums dod iespēju kaut ko iemācīties un atrast jaunus piegādātājus un iziet no komforta zonas.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks savukārt Latvijas Radio intervijā trešdien norādīja, ka šiem uzņēmumiem tad arī ir daudzi ētiski, ģeopolitiski un ekonomiski izaicinājumi un ir jārēķinās ar augstiem sankciju riskiem.
"Tirdzniecības datos tie tirdzniecības apjomi pērn sākotnēji pavasarī būtiski samazinājās pret Krieviju un Baltkrieviju. Gada otrajā pusē tas atkal atgriezās ierastākos līmeņos, un mēs redzam, ka tajās jomās, kur kritušies tirdzniecības apjomi uz šīm valstīm, tad redzam diezgan strauju, ne pilnībā kompensējošu, bet vienalga diezgan strauju kāpumu uz Krievijas kaimiņvalstīm un sadarbības valstīm. Tā ka šeit tie sankciju riski tiem uzņēmumiem joprojām ir diezgan augsti. Arī citām Eiropas valstīm līdzīgi izaicinājumi," skaidroja Kazāks.
Tiešo ārvalstu investīciju aktivitāte Latvijā nav sarukusi kara ietekmē, liecina Latvijas Bankas apkopota informācija. Tiesa, arī kopumā privātā sektora investīcijas jau vairākus gadus Latvijā atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa.
