Sadaļas Sadaļas

Panorāma

ES ceļ jaunas bēgļu nometnes Grieķijas salās

Panorāma

Virsprokurori E. Jurkjāni atzīst par vainīgu informācijas noplūdē

Latvijas Banka paaugstina IKP prognozi

Latvijas Banka: Inflācija un IKP šogad augs straujāk, nekā lēsts iepriekš

2021. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet 2022. gadā – par 6,5%, liecina Latvijas Bankas jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozes. Iepriekšējās, decembrī izteiktās prognozes liecināja, ka Latvijas ekonomika šajā gadā augs par 2,8%, bet 2022. gadā – par 5,3%.

ĪSUMĀ:

  • Paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam no 2,8% līdz 3,3%.
  • IKP kāpuma prognoze 2022. gadam palielināta no 5,3% līdz 6,5%.
  • Viens no optimisma iemesliem – mājsaimniecībās izveidotie uzkrājumi.
  • Ekonomikai noturēties palīdz valdības īstenotie atbalsta pasākumi.
  • IKP izaugsme lielā mērā atkarīga no vīrusa ierobežošanas.
  • Tāpat palielināta inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam.
  • Paaugstināta budžeta deficīta prognoze 2021. gadam līdz 7,7% no IKP.
  • Valdības parāds šogad varētu pieaugt līdz 48% no IKP.

Latvijas Bankā informēja, ka 2021. gada marta prognozes salīdzinājumā ar 2020. gada decembra prognozēm ir optimistiskākas, ņemot vērā atbalstošo monetāro politiku un labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kā arī plašo fiskālās politikas atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem Covid-19 izplatības negatīvo seku mazināšanai. Prognoze ietver pieņēmumu par vakcinēšanas gaitu atbilstoši valstī plānotajai. Tas šā gada 2. pusgadā radītu iespēju būtiski mazināt ierobežojumus un uzlabotu tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu.

Atjaunojoties gan pasaules, gan Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un pieprasījumam, palielinās izejvielu cenu pieaugums un gaidāms arī pakalpojumu cenu kāpums.

Tāpēc Latvijas Banka palielinājusi arī inflācijas prognozi. Saskaņā ar centrālās bankas jaunāko prognozi 2021. gadā  inflācija Latvijā pieaugs līdz 1,8% un 2022. gadā – līdz 2,2%. Decembra prognoze bija 2021. gadā – 1,1% un 2022. gadā – 1,6%).

Latvijas Bankā skaidroja, ka ārkārtējā situācija Latvijā tika pagarināta un ierobežojumi pastiprināti, tāpēc saglabājas augsta nenoteiktība, kas apgrūtina investīciju lēmumu pieņemšanu un vienlaikus ar pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību un ienākumiem saglabā patērētāju piesardzību. Ar Covid-19 pandēmiju saistīto ierobežojumu dēļ vēl arvien nav pieejami vairāki pakalpojumi. Šādos apstākļos uzkrājumu līmenis šā gada 1. pusgadā saglabāsies augsts.

Īstermiņa dati liecina, ka vēl 2021. gada sākumā IKP samazinājās. Tomēr vienlaikus būtiski palielināts arī valdības atbalsts negatīvo seku mazināšanai, un arī plašāks atbalsts kavē bezdarba pieaugumu.

Bezdarba līmeņa prognozes saglabātas tuvas decembrī lēstajām.

IKP izaugsmes prognoze 2021. gadam kopumā palielināta līdz 3,3%. Pieņemot, ka vakcinācija norisēs atbilstoši plānam, gaidāms, ka, sākot ar 2021. gada 2. pusgadu, ierobežojumi būtiski mazināsies un tas uzlabos patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. Mājsaimniecību ienākumus atbalstošie fiskālie pasākumi un aktīvāka pandēmijas laikā piesardzības dēļ veikto un neiespējamā patēriņa radīto uzkrājumu izlietošana noteiks privātā patēriņa strauju atjaunošanos, lēš Latvijas Bankā.

"'No vienas puses, straujāku algu kāpumu kavē augsts darbaroku piedāvājums un ierobežotie uzņēmumu finanšu resursi. Tomēr minimālās algas palielināšana, mediķu un pedagogu algu paaugstināšana, īslaicīgas ar Covid-19 saistītās piemaksas mediķiem un vienreizējās atbalsta izmaksas, kas papildina atsevišķu iedzīvotāju grupu rocību, arī stimulē patēriņu. Sabiedriskā patēriņa straujais pieaugums šogad saistīts ar palielināto fiskālo atbalstu krīzes ietekmes mīkstināšanai," norādīja centrālajā bankā.

Investīciju lēmumus balstīs tautsaimniecības noskaņojuma uzlabošanās, kā arī pakāpeniski kļūs pieejams Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (RRF) finansējums. Eksporta izaugsme lēšama atbilstoša ārējam pieprasījumam, Latvijas tirdzniecības partnervalstīm pārvarot krīzi pērn ar mazākiem zaudējumiem nekā vidēji ES un to tautsaimniecībām šogad palielinoties no labākas starta pozīcijas.

Preču eksports pieauga jau 2020. gada 2. pusgadā, un noskaņojuma uzlabošanās pakāpeniski atjaunos arī ierobežojumu skarto pakalpojumu plūsmas, prognozēja Latvijas Bankā.

Augot ārējam un īpaši iekšzemes pieprasījumam, strauji palielināsies arī preču un pakalpojumu imports, ārējās tirdzniecības un tekošā konta bilancei kļūstot negatīvai.

Februāris, pēc centrālās bankas aplēsēm, bija pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kurā bija vērojama patēriņa cenu deflācija. Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2021. gadam ir paaugstināta līdz 1,8%. To galvenokārt noteicis izejvielu globālo cenu kāpums un pakalpojumu sadārdzinājums atliktā patēriņa un izmaksu uz vienu klientu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanas noteikumiem, kā arī šā gada sākumā būtiski augot minimālajai algai. Lai gan strauju inflācijas pieaugumu nesola ne ražotāju un importētāju cenu dinamika, ne uzņēmēju un patērētāju inflācijas gaidas, 2021. gadā atsevišķos brīžos gada inflācija varētu īslaicīgi pietuvoties pēdējā laikā neierastajam 3% līmenim.

Valsts atbalsts palīdz uzturēt tautsaimniecības piedāvājuma puses kapacitāti, pasargājot no masveida bankrotu un darba zaudēšanas viļņa, tāpēc, mazinoties vīrusa izplatībai un atjaunojoties pieprasījumam, tautsaimniecība varēs atveseļoties spēcīgāk.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pandēmijas otrā viļņa seku mazināšanai izziņotie valsts atbalsta pasākumi, kas būtiski palielina šā gada valsts budžeta deficītu, var palielināt Latvijas IKP par 3,5%.

Īstermiņa ienākumu uzturēšana ļauj mazināt krīzes negatīvās sekas, tomēr valdības atbalstam, gudri investējot, jāorientējas uz ilgtermiņa izaugsmes spēcināšanu pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, norādīja Latvijas Bankā.

Prognozes paredz, ka straujā IKP, īpaši privātā patēriņa, atjaunošanās 2021. gada 2. pusgadā būs noturīga un turpināsies 2022. gadā, kad varētu tikt sasniegts 6,5% IKP pieaugums. Tas uzlabos arī nodarbinātības iespējas, samazinot bezdarba līmeni. Turklāt investīciju izaugsmi pastiprinās gan apjomīgu papildu līdzekļu no ES ieplūdes, palielinoties RRF finansējuma apguvei, gan privāto investoru noskaņojuma uzlabošanās. Augot iekšzemes aktivitātei un pakalpojumu cenām, 2022.  un 2023. gadā saglabāsies noturīga inflācija (attiecīgi 2,2% un 1,8%). 2023. gadā ES finanšu resursu pieejamība turpinās uzturēt investīciju kāpumu virs tautsaimniecības izaugsmes līmeņa.

Savukārt krīzes radītā atliktā patēriņa kāpums būs pierimis, un privāto patēriņu noteiks mājsaimniecību ienākumu palielināšanās.  IKP izaugsme 2023. gadam lēšama 3,6%.

"Protams, Covid-19 ir galvenais negatīvais risks. Ja būs slimības mutācijas, ka nepakļausies vakcinācijai, tad, protams, tas ir negatīvs stāsts un mūsu prognozētie skaitļi nepiepildīsies. Savukārt, ja vakcinācija iet uz priekšu un vasaras beigās mēs sasniegsim pūļa imunitātes kritisko masu, ekonomikai tas viennozīmīgi nāks par labu. Ja Covid-19 izkrīt no vienādojuma un visi pozitīvie stimuli gan naudas ieplūdes pusē, gan uzkrātie līdzekļi iedzīvotāju un uzņēmumu pusē, pēkšņi ar optimisma devu tā atspere sprāgs vaļā, tad mēs varam ieraudzīt visu ko un izaugsmes skaitļi ilgtermiņā var būt ļoti lieli!" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Jānis Kincis

Arī bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzina: "Nākamgad solās būt ļoti labs gads visos aspektos patēriņam, jo ja vien nebūs kāda globāla kataklizma. Pandēmijas beigu efekts būs ļoti spēcīgs., jo tas, kas bija aizliegts, kas šobrīd ir aizliegts, tas būs atļauts."

Vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2022. un 2023. gadam izstrādāta, pieņemot, ka valdības politika būs nemainīga, un iekļauj tikai pašlaik pieņemtos valdības lēmumus. Šīs krīzes laikā ES tiek pieļauta fiskālo noteikumu elastība, kas saglabāsies arī 2022. gadā. Tādējādi valsts budžeta deficīta palielināšanās riski saistībā ar jaunām politikas iniciatīvām, īpaši īstenojot iepriekš dotos solījumus, ir augsti.

Ekonomikai noturēties palīdzēja valdības īstenotie atbalsta pasākumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Taču naudu šīm vajadzībām nācās aizņemties.

Tādēļ Latvijas Banka uz pusi paaugstinājusi arī budžeta deficīta prognozi 2021. gadam – no 3,8% līdz 7,7% no IKP. Savukārt valdības parāds šogad varētu pieaugt līdz pat 48% no IKP.

"Protams, ka tas rada zināmus riskus, ņemot vērā, ka šī nauda kādreiz būs jāatdod un parāds jāapkalpo. Apjomīgais budžeta deficīts kādā brīdī būs jāmazina," sacīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus ekonomisti atzina – Covid-19 krīzes apstākļos parāda palielināšanās ir objektīvi saprotama. Turklāt Latvijas valdības parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Latvijas Bankā atzīmēja, ka IKP un inflācijas prognožu riski īstermiņā ir lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar pandēmijas apkarošanas sekmēm. Ja vakcinācijas norise būs lēnāka, nekā plānots, un kavēsies koronavīrusa, t.sk. tā mutāciju, izplatīšanās apkarošana, ekonomiskās aktivitātes atlabšana būs lēnāka un atliktā patēriņa ietekme uz pakalpojumu cenu pieaugumu var būt mazāka, nekā tiek prognozēts.

"Tomēr vidējā termiņā riski ir augšupvērsti, straujāks globālā pieprasījuma kāpums apjomīgo fiskālās stimulēšanas pasākumu ietekmē var dot papildu impulsu arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Pārtikas cenu pieaugums lielāka pasaules pieprasījuma dēļ un rūpniecības precēm – ierobežota piedāvājuma dēļ var pārsniegt gaidīto," atzina centrālajā bankā.

Ar pilnu prognozes pamatojumu var iepazīties Latvijas Bankas mājaslapā.

KONTEKSTS:

Covid-19 izplatības ietekmē Latvijas IKP pērn samazinājās par 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,3 miljardi eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt