Sadaļas Sadaļas

Latvijas Banka: Inflācija šogad un nākamgad būs lielāka, nekā lēsts iepriekš

Latvijas inflācijas prognoze tiek palielināta līdz 2% 2021. gadā un 2,9% 2022. gadā, liecina Latvijas Bankas jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozes. Iepriekšējās  martā izteiktās prognozes liecināja, ka inflācijā šajā gadā būs 1,8% inflācija, bet nākamajā gadā – 2,2%. Savukārt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2021. gada pieauguma prognoze saglabāta nemainīga, un tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 3,3%, bet 2022. gadā – par 6,5%. 

ĪSUMĀ:

  • Paaugstina inflācijas prognozi šim gadam no 1,8% līdz 2%.
  • Paaugstina arī inflācijas prognozi nākamajam gadam no 2,2% līdz 2,9%.
  • Inflācija maksimumu varētu sasniegt gadu mijā, kad tā būs virs 3,5%. 
  • Banka prognozi palielinājusi, ņemot vērā globālās degvielas un pārtikas izejvielu cenas. 
  • Nemainīgi prognozē, ka iekšzemes kopprodukts šogad palielināsies par 3,3%. 

Latvijas Banka prognozē, ka 2021. gadā inflācija būs 2%. Inflācija turpinās palielināties, un maksimumu, virs 3,5%, sasniegs 2021. un 2022. gada mijā. Tomēr pieaugums netiek uzskatīts par noturīgu. Lai gan pamatinflācijas kāpums saglabāsies, gaidāms, ka piedāvājuma puses faktoru – piegādes ķēžu traucējumu spiediena uz izejvielu cenām un atveseļošanās fāzes krasais naftas cenu pieauguma – ietekme mazināsies, un inflācija stabilizēsies aptuveni 2% līmenī.

Inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas, atzīmēja bankā. Augstāku naftas un pārtikas izejvielu globālo cenu ietekmē Latvijas Banka palielinājusi inflācijas prognozi. Lai gan pamatinflācija turpinās augt, ar globālo izejvielu cenu pieaugumu saistītie faktori stabilizēsies, un inflācija 2023. gadā paredzama 2% līmenī, tās prognoze martā – 1,8%. 

Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks intervijā Latvijas Radio sacīja, ka ekonomika pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas jau sāk atkopties, tostarp arī Latvijā. Mūsu valstī pēdējos mēnešos uzlabojies uzņēmēju noskaņojums, kā arī palielinājies eksporta apjoms. Tādēļ gada otrajā pusē gaidāma krietni plašāka un jaudīgāka ekonomiskā izaugsme, norādīja centrālās bankas vadītājs. 

Latvijā pandēmijas otrā viļņa laikā valdība turpināja un paplašināja atbalsta sniegšanu, un uzņēmēji un iedzīvotāji pielāgojās darbībai šādos apstākļos. Tāpēc, neraugoties uz gada sākumā spēkā esošajiem ierobežojumiem un zemo mobilitāti, 1. ceturkšņa IKP sarukums bija mazāks nekā pandēmijas pirmā viļņa laikā. 

Kopš aprīļa strauji uzlabojies tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju gaidas par nodarbinātību. Arī mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība jau uzrāda atzīstamu sniegumu. 

Turpmāka ierobežojumu mazināšana atspoguļosies ekonomiskās izaugsmes kāpumā – pakalpojumi būs pieejamāki un tiks tērēti pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi. Tas ļauj prognozēt 3,3% IKP pieaugumu jau šogad. 

Līdztekus augstam patēriņam turpmākajos gados palielināsies Atveseļošanas un noturības fonda ieguldījumi. Noturīgs pieprasījums pēc Latvijas eksportā nozīmīgajām precēm – elektronikas, koksnes, farmācijas un lauksaimniecības produktiem – ļaus pārsniegt pērnā gada eksporta rekordlīmeni. Vienlaikus riski saistībā ar piegādes ķēžu traucējumiem, spēcīgā koksnes pieprasījuma un augstā būvmateriālu cenu līmeņa ilgtspēju saglabājas. 

Pakalpojumu eksportā no tiešiem kontaktiem mazāk atkarīgo nozaru attīstība turpinās, savukārt braucienu un gaisa transporta eksporta daļas atveseļošanai atliek gaidīt būtiskāku pandēmijas situācijas uzlabojumu. Iekšzemes pieprasījumam veicinot importu, tekošā konta saldo pēc nozīmīga pārpalikuma pērn atkal būs tuvu nullei. 

Valsts atbalsts ir palīdzējis uzturēt uzņēmumu likviditāti, pasargājis no masveida bankrotu viļņa un bremzējis bezdarba pieaugumu, norādīja centrālajā bankā. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos valsts atbalsta intensitāte mazināsies un aktualizēsies nepieciešamība pēc mērķēta atbalsta dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un efektīva maksātnespējas procesa, kas nodrošinātu resursu pārvirzi uz produktīviem uzņēmumiem. 

Pandēmijai tikai pamazām atkāpjoties, šogad vēl valdības sniegtais atbalsts tika palielināts, un turpmākajos gados pieaugs sociālie izdevumi, tostarp ģimenes valsts pabalsta pārmaiņu dēļ. 

Tādējādi vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2021. gadam ir palielināta līdz 9,9% no IKP. 2022. un 2023. gadam tā ir attiecīgi 2,1% un 0,8% no IKP. Prognozes pieņēmums ir nemainīga valdības politika, iekļaujot tikai pašreiz pieņemtos valdības lēmumus. 

Tā kā arī 2022. gadā Eiropas Savienībā tiek pieļauta krīzes laikā noteiktā fiskālo noteikumu elastība, valsts budžeta deficīta palielināšanās riski saistībā ar jaunām politikas iniciatīvām ir augsti. Vienlaikus svarīgi, lai Latvijai pieejamos finanšu resursus Eiropas atveseļošanas plāna ietvarā investētu tautsaimniecības pamatu stiprināšanai nākotnē. 

Darba tirgū straujais algu kāpums un bezdarba sarukums disonēja ar gada sākuma ekonomiskās aktivitātes kritumu, vienlaikus nodarbinātības iespējas neuzlabojās, atzīmēja bankā. Taču jau aprīlī bija vērojama uzņēmēju nodarbinātības gaidu uzlabošanās un reģistrēto brīvo darbvietu pieaugums. Tomēr nav paredzams straujš bezdarba sarukums – sākotnēji darbu varētu atsākt dīkstāvē esošie, turklāt gaidāms, ka smagāk cietušo nozaru, kas ir arī darbaspēka ietilpīgākās nozares, atjaunošanās būs pakāpeniska. Latvijas Banka saglabā vērtējumu par bezdarba līmeņa mazināšanos – no 8,3% 2021. gadā līdz 7% 2023. gadā. 

Straujš darba algu kāpums 1. ceturksnī jau tika paredzēts. To būtiski ietekmēja iepriekš paziņotie lēmumi par minimālās algas, mediķu un pedagogu algu paaugstināšanu. Darbaroku pieejamība un uzņēmumu finanšu situācijas vājināšanās krīzē cietušajās nozarēs varētu bremzēt darba algu paaugstināšanu. Tomēr pavasarī aktualizējās pirms krīzes jau piedzīvotais darbaspēka trūkums, kā arī iezīmējās prasmju nesabalansētība. Tas uzturēs vidējās darba algas pieaugumu 6,9% 2021. gadā un tuvu 5,5% nākamajos gados, informēja banka.

Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt