Latvijas Banka: Covid-19 pandēmija maina maksājumu paradumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars". Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā, informēja Latvijas Banka.

"Maksājumu radars"

Jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem. Tas iznāk reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē. Centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecība.
“Maksājumu radarā” izmantoti “Latvijas faktu” augustā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka:

  • bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt; viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%);
  • būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana; zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%);
  • reģistrēto zibsaišu skaits pārsniedzis 235 000, šo pakalpojumu ar Latvijas Bankas infrastruktūras starpniecību nodrošinot ne tikai vadošajām Latvijas, bet arī Igaunijas komercbankām;
  • pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka monētas ar mazu nominālvērtību – 1 cents un 2 centi – būtu izņemamas no apgrozības (šādu viedokli 2020. gada augustā pauda 43% aptaujāto iedzīvotāju salīdzinājumā ar 27% 2020. gada februārī); to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka 1 centa un 2 centu monētas atstājamas apgrozībā, saglabājas stabils (49% augustā un 46% februārī);
  • kopumā iedzīvotājus apmierina skaidrās naudas pieejamība (šādu viedokli pauduši 84% aptaujāto), tomēr salīdzinoši liela daļa – 8% – atzina, ka viņus drīzāk neapmierina vai ļoti neapmierina iespējas izņemt skaidro naudu no sava norēķinu konta.

“Latvijas iedzīvotāju gatavība norēķinos izmantot mūsdienīgus tehnoloģiskos rīkus ir visai augsta, cilvēki uzticas tehnoloģijām un tātad uzticas arī institūcijām, kuras garantē šo tehnoloģiju drošību. Tāpēc koronavīrusa Covid-19 radītie riski varētu būt papildu faktors, kas ietekmē cilvēku uzvedību, tomēr tā lomu nevajadzētu pārspīlēt,”  komentē “Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis.

Pirmo reizi bija vērojams maksājumu kopskaita kritums, nevis pieaugums, kas turpinājās visus pēdējos gadus.

Darījumu skaita kritums 2020. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu par 6,1% skāra iedzīvotāju vidū vispopulārākos – norēķinu karšu – maksājumus. Vienlaikus ievērojami saruka apjoma ziņā dominējošie kredīta pārvedumi: strauji samazinoties ekonomiskajai aktivitātei, maksājumu kopapjoms 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2019. gada 2. pusgadu saruka par 14,8%.

Avots: Latvijas Banka

Latvijas Bankas nesen veiktajā sociālo mediju lietotāju ekspresaptaujā gandrīz trešdaļa atzīmēja, ka iepērkas retāk, savukārt vēl gandrīz trešdaļa atzīmēja pārmaiņas savos maksāšanas paradumos, norādot uz aktīvāku maksājumu karšu izmantošanu norēķinos un interneta sniegto iespēju izmantošanu attālinātiem pirkumiem.

Avots: Latvijas Banka

“Latvijas Banka nedomā apstāties pie sasniegtā – zibmaksājumi un Zibsaišu reģistrs nodrošina daudz labākus pakalpojumus ikvienam naudas lietotājam, kā arī ir būtisks atbalsts inovatīvu maksājuma pakalpojumu tālākai attīstībai. Nākamā nozīmīgā inovācija, pie kuras strādā Latvijas Banka sadarbībā ar komercbankām un citiem finanšu nozares spēlētājiem, ir zibenīgu maksājumu pieprasījumu jeb zibprasījumu ieviešana starpbanku līmenī, t.sk. izmantojot zibsaišu sniegtās iespējas.

Avots: Latvijas Banka

Šī inovācija varētu īpaši ieinteresēt uzņēmējus un būt viņiem noderīga, un vienlaikus arī iedzīvotāji savstarpēji varēs veikt maksājumus vēl ērtāk un daudzveidīgāk.

Latvijas Banka: Covid-19 pandēmija maina maksājumu paradumus
00:00 / 00:26
Lejuplādēt

Iecerēts, ka nosūtīt zibprasījumu maksājuma veikšanai varēs, ne tikai norādot maksātāja konta numuru, bet arī tikai maksātāja mobilā tālruņa numuru vai kādu citu unikālu Zibsaišu reģistrā ietvertu identifikatoru, norādīja Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības vadītājs Harijs Ozols.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra – lai gan Eiropas Centrālā banka jau apsver iespēju ieviest digitālu eiro un skaidras naudas loma mazinās, pilnībā tā nepazudīs.

"Skaidra nauda un digitāla valūta viena otru neizslēdz. Abas ir vienlīdz nozīmīgas. Skaidra nauda paliks nozīmīgs faktors sabiedrības drošībai. No mūsu skatu punkta tas nozīmē, ka skaidras naudas pieejamības nodrošināšana arī turpmāk būs svarīgs uzdevumus, ko pildīsim," pauda Kazāks.

Atšķirībā no privātajā sektorā radītajām kriptovalūtām, centrālo banku izdotajām digitālajām valūtām būtu stabila vērtība. Ekonomikas profesors no Vācijas Francs Zeics konferencē pauda viedokli, ka skaidrai naudai tik un tā paliktu vairākas priekšrocības.

"Skaidra nauda ir vienkāršākais maksāšanas līdzeklis, ko jūs varat iedomāties. To var izmantot gan jauni, gan veci cilvēki. Gan izglītoti, gan neizglītoti cilvēki. Gan laukos dzīvojošie, gan pārējie. Ja vēlamies, lai cilvēkiem būtu iespējas veikt maksājumus, skaidrai naudai ir jāpaliek," pauda Zeics.

Zeics arī norādīja, ka vairākās valstīs, tajā skaitā Vācijā, apritē esošās skaidras naudas apjoms pat pieaug, lai gan maksājumu skaita ziņā šogad pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini Vācijā skaidru naudu apsteiguši.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti