Latvijas Bankas aplēses liecina, ka, apmierinot visus ministriju iesniegtos pieprasījumus par papildu finansējuma piešķiršanu, valsts budžeta izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem nākamgad varētu sasniegt aptuveni 3,7% no iekšzemes kopprodukta.
Finanšu ministrijas un Fiskālās disciplīnas padomes izteiktajiem brīdinājumiem par to, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valdībai nāksies atgriezties „budžeta konsolidācijas ērā”, pievienojusies arī Latvijas Banka.
„Publiski izskanējusī 2016. gada budžeta konsolidācijas summa, mūsuprāt, ir ļoti konservatīva aplēse par patieso stāvokli budžetā un neņem vērā vairākas lietas. Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka naudas jaunu iniciatīvu finansēšanai budžetā nav. Jau pašlaik budžeta deficīta pieļaujamais līmenis, kas ir noteikts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 260 miljonu eiro apmērā, ir iztērēts,” norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Centrālā bankas vadītājs atgādināja, ka nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešami līdzekļi arī valdības un Saeimas jau agrāk pieņemto lēmumu izpildei.
„Minētajam 1% deficīta, kas ir jau sadalīts, jārēķina klāt likumos un valdības lēmumos jau iztērētā, dažādām vajadzībām paredzētā nauda 2016. gadā, proti, aptuveni 145 miljonu eiro apmērā,” sacīja Rimšēvičs.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, lai apmierinātu visus ministriju un citu iestāžu pieprasījumus par papildu līdzekļu piešķiršanu tā dēvēto jauno politikas iniciatīvu īstenošanai, nākamā gada budžetā būtu nepieciešami gandrīz 550 miljoni eiro. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs to sauc par bīstamu tendenci.
”Situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildus budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas ieņēmumu šo solījumu finansēšanai Latvijai šobrīd nav. Tā ir situācija, kas rada bīstamu tendenci,” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016. gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.
“Vienotību” pārstāvošā valdības vadītāja Laimdota Straujuma gan vairākkārt izteikusies, ka šoreiz budžeta konsolidācija nenozīmē algu samazināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
