Latvijas ārējā tirdzniecībā Krievijas loma pēdējos gados ir būtiski mazinājusies. Tomēr redzams diezgan straujš kāpums tirdzniecībai uz Centrālāzijas valstīm, kur gan ir virkne risku – ētisku, politisku un arī ekonomisku.
"Līdz ar to tie uzņēmēji, kas strādā ar šīm valstīm un joprojām turpina strādāt ar Krieviju, tiešām staigā pa diezgan plānu ledu. Tie riski ir ļoti augsti," sacīja Kazāks, iesakot šiem uzņēmumiem raudzīties uz citiem tirgiem.
2022. gada pavasarī tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju būtiski samazinājās. Tomēr jau gada otrajā pusē šie rādītāji atgriezās ierastā līmenī. "Un mēs redzam – tajās jomās, kur tirdzniecības apjomi uz Krieviju un Baltkrieviju kritušies, ir diezgan straujš kāpums uz Krievijas kaimiņvalstīm un Krievijas sadarbības valstīm," norādīja Kazāks.
Līdzīga problēma novērota arī citās Eiropas valstīs.
Savukārt jomās, kuras neskar sankcijas, “dzīve lielā mērā turpinās pa vecam”, un par tirdzniecības apsīkšanu kopumā nevar runāt, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” papildināja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Tikmēr Krievijas naudas Latvijas banku sistēmā praktiski neesot. "Mājasdarbs ir padarīts iepriekšējos gados, iztīrot sistēmu no dažādām naudas atmazgāšanas problēmu lietām," norādīja Latvijas Bankas prezidents.
