Latvijas Banka atbalsta uzturēšanās atļauju programmas «mīkstināšanu» uz diviem gadiem

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas Banka gatava atbalstīt termiņuzturēšanās atļauju programmas nosacījumu mīkstināšanu, piemēram, uz diviem gadiem,  Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns.

Bitāns norādīja, ka šobrīd banka atbalstītu programmas nosacījumu mīkstināšanu nekustamā īpašuma pircējiem uz diviem gadiem, bet šie divi gadi būtu jāizmanto maksimāli produktīvi, būtu nepieciešamas strukturālās reformas izglītības jomā un ieguldījumi cilvēku kapitālā.

Bitāns skaidroja, ka banka gatava atbalstīt nosacījumu mīkstināšanu ne tāpēc, ka programma būtu ideāla, bet gan tāpēc, ka tagad var redzēt, ka Latvijas ekonomika straujiem tempiem atdziest, situācija Krievijas tirgū pasliktinās, bet Eiropā - neuzlabojas tik strauji, kā gribētos, un tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Bankas pārstāvis uzsvēra, ka ekonomikas politikai jābūt pretcikliskai, politiķiem jādara viss, lai bremzētu ekonomikas lejupslīdi. Bitāns klāstīja, ka alternatīva būtu izmantot valdības uzkrātas rezerves, ja tādas būtu, vai realizētu vērienīgus investīcijas projektus, taču realitāte „nav tik rožaina”, tāpēc šobrīd uzturēšanās atļauju programma ir viens no veidiem kā palīdzēt ekonomikai.

Viņš gan atzina, ka ilgtermiņā programma var veicināt ekonomiskos riskus, piemēram,  ilgtermiņā attīstot nekustamā īpašuma nozari, varētu sākt „atraut resursus” no nozarēm, kam tie būtu ilgtermiņā vajadzīgi.

„Šobrīd neredzam daudz alternatīvas, kas būtu labākas,” atzina Bitāns.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA)  kategoriski iebilda pret programmas mīkstināšanu, norādot, ka tā var radīt apdraudējumus valsts drošībai, ieplūdinot valstī nezināmās izcelsmes līdzekļus un ar ārvalstu specdienestiem saistītās personas.

„Tagad drīzāk būtu jārunā par šīs sistēmas aizvēršanu, nevis par stimulēšanu,” raidījumā „Aktuālais temats” pauda Dombrava.  

Viņš sacīja, ka, iespējams, vēl 2013.gadā  Ukraina priecājās par Krievijas ietekmi tas ekonomikā, bet tagad maina savas domas, ņemot vērā Krimas aneksiju un konfliktu Austrumukrainā. 

„Nauda nevar stāvēt pāri mūsu nacionālajām interesēm,” uzsvēra Dombrava.

 



Jau ziņots, ka pērn septembrī stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas paaugstināja darījumu slieksni, no kura trešo valstu pilsoņiem piešķir termiņuzturēšanās atļaujas. Atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var saņemt, ja būs iegādāts viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro iepriekšējo 150 tūkstošu eiro vietā, bet no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināta nekustamā īpašuma minimālā kadastrālā vērtība.

Tagad īpašumu tirgotāji grib termiņuzturēšanās atļauju  saņēmējiem ieguldījumu slieksni no 250 000 eiro par vienu īpašumu samazināt līdz 180 000 eiro par trim īpašumiem, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt