Piedrujas pagasts Krāslavas novadā atrodas pašā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, kur abas valstis šķir vien Daugavas upe. Līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, lai šeit atrastos, bija nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta speciāla caurlaide. Šobrīd, kad tās neizsniedz, tūristu plūsma ir būtiski ierobežota. Visvairāk no tā cieš ciemā esošās viesnīcas "Piedruja" īpašnieki. Komentāru viesnīcas īpašnieki nesniedza, taču Krāslavas novada tūrisma un informācijas centrā atklāja, ka pirmajam šoka stāvoklim īpašnieki tikuši pāri un turpina darbu ar īpašiem nosacījumiem.
“Runājot ar saimnieci, kad ārkārtas situācija tika izsludināta, viņai bija tiešām milzīgs uztraukums, jo viesnīcā nakšņo lielas tūristu grupas. Bet te jāatzīst un jāpasaka paldies Daugavpils robežsardzes pārvaldei, kuri atļāva uzņemt grupas, atļāva braukt cilvēkiem nakšņot, bet skaidrs, ka nosacījums, lai pārsvarā uzturas viesnīcas teritorijā. Ekskursijas arī atļautas tikai no autobusa,” stāstīja Krāslavas novada tūrisma un informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka.
Līdz ar to šobrīd pieeja ir liegta pie tūristu iecienītā Daugavas akmens, no kura paveras skats uz Baltkrievijas pilsētu Druju, kā arī pērn atklātā vides objekta "7 krēsli" un velomaršruta, kas Piedruju savieno ar Krāslavu.
Pirmajā nedēļā, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, 80% rezervāciju atceltas pat 25 kilometrus attālajā kempingā "Siveri".
Kempinga īpašniece Inga Indriksone norādīja: “Mums atcēla ģimenes ar bērniem rezervācijas, jo īsti nebija skaidrs, kā izpaužas ārkārtējā situācija, vai ir kaut kādi apdraudējumi. Viņi jautāja, cik tālu mēs atrodamies no pierobežas, jo Krāslavas novads tika nosaukts starp četriem novadiem, kuros ir šī izsludināta ārkārtas situācija.”
Starp Krāslavas novada lepnumiem ir arī Laimes muzejs Indras pagastā. Tā vadītāja gan akcentēja, ka ārkārtējā situācija darbu būtiski nav ietekmējusi, jo muzejs neatrodas pierobežas joslā, taču nākas tērēt laiku, skaidrojot apmeklētājiem, ka uz muzeju braukt drīkst.
“Mēs skaidrojam, ka viss kārtībā, viņi droši var braukt uz Indru un apmeklēt, ja nav plānots braukt kaut kur pašā pierobežā. Jābūt kādam apliecinošam dokumentam līdzi – pasei vai ID kartei, jo bieži mēs varam sastapt policijas ekipāžas ceļā vai robežsargus, kuri pārbauda pasažierus, pārbauda mašīnas,” atzīmēja muzeja vadītāja Ilona Kangizere.
Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra pārstāvji vēl nav apkopojuši informāciju par sava novada naktsmītņu un atpūtas vietu šī gada rezervācijām. Taču jau tuvākajā laikā to īpašnieki saņems aptaujas, kur būs iekļauti jautājumi arī par rezervāciju izmaiņām izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Apkopotā informācija tiks nodota Latgales Tūrisma asociācijai, kur, iespējams, tiks domāts arī par kādiem atbalsta mehānismiem.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
