Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns: ieguvumi un riski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Finanšu pote" 1,82 miljardu eiro apmērā, ko Latvija saņems no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma, ir desmitā daļa no turpmākajos 7 līdz 8 gados tautsaimniecībai pieejamajiem kopumā apmēram 18 miljardiem eiro. Kā šī nauda tiks ieguldīta, to kopā ar ekspertiem analizē Latvijas Televīzijas Ziņu dienests. Kādi ir gaidāmie ieguvumi, neizmantotās iespējas un būtiskākie riski, kas jāņem vērā, realizējot plānotās ieceres?

Plāna novērtējums 

Līdz ar iesniegtā Atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanu pirms Jāņiem Latvija no Eiropas Komisijas saņēma arī uzslavas par sagatavoto dokumentu. 

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja: “Plāns atbilst kopējiem uzstādījumiem, kādi bija paredzēti Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānā attiecībā uz ekonomikas, zaļo un digitālo transformāciju, pievēršot lielu uzmanību arī sociālajai sfērai un citiem jautājumiem. Tā kā jāsaka, ka Latvijas plāns ir pietiekami ambiciozs un atbilst kopējiem Eiropas uzstādījumiem.”

Latvijas plāns pirms apstiprināšanas vērtēts ne tikai Eiropas Komisijā. Tā ietekmi uz tautsaimniecību analizējusi arī 16 Latvijas ekspertu grupa. Un speciālistu prognozes par gandrīz divu miljardu eiro ieguldījumu atdevi ir visai pieticīgas.

“Ja ekspertu novērtējumu mēs skatāmies, tad faktiski visos novērtējuma punktos mūsu viedoklis bija ļoti tuvs – nedaudz situācija uzlabosies, bet nekur krasi – ne eksporta iespējas, ne arī, klimata pārmaiņās.

Tātad viss šis mehānisms vēlreiz būtu jāpārskata, jo viņš notika īsā laikā, bija daudzas politiskas izmaiņas, un tagad vajadzētu pārskatīt to, kas mainīsies tad, kad mēs to realizēsim, jo pārāk daudz detaļu nebija dažos gadījumos. Man šķiet, ka tas process būtu jāturpina,” sacīja bijušais eirokomisārs Andrejs Pieblags.

Savukārt Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja: “Praktiski neviens no ekspertiem neteica, ka viņš gaida kaut ko superīgu. Tātad mēs, protams, sagaidām, ka ekonomika dabūs zināmu impulsu, jo, pateicoties tam plānam, kaut kādā veidā tomēr uzlabosies gan eksportspēja, gan produktivitāte, gan konkurētspēja. Tas varētu uzlaboties straujāk.”

Uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde skaidroja: “Spriežot pēc tā, kā šis Atveseļošanas un noturības plāns ir sastādīts un kādi elementi tajā ir iekļauti, visticamāk, ka nekāda īpaša uzrāviena nebūs. Jo lielākā daļa šo pasākumu ir veltīta valsts pārvaldei, ir veltīta dažādām ikdienišķām lietām, bet ļoti maz vērības ir tam, lai palielinātu pievienoto vērtību, lai palielinātu produktivitāti, lai vairotu zināšanas. Tā kā labākajā gadījumā mēs noturēsimies tajā pašā līmenī.

Viens no būtiskākajiem ekspertu secinājumiem – plānā trūkst lielāku mērķu ambīcijas, plānojot 1,82 miljardu eiro vērtos ieguldījumus.

Steiga un analīzes trūkums plāna veidošanas gaitā ir iespaidojis dokumenta kvalitāti

Sadalot atveseļošanas 1,82 miljardus eiro, kas valsts ekonomikā ieplūdīs pakāpeniski līdz 2026. gada vidum, Latvijas pieeja bijusi aptvert pēc iespējas plašu jomu loku. Tam ir gan savi ieguvumi, gan trūkumi, norādījuši eksperti. 

“Mums gribētos, lai tie līdzekļi tiktu investēti tautsaimniecībā, lai tautsaimniecība varētu tik tiešām dabūt jaunu izrāvienu. Lūk, un, mūsuprāt, tieši tādu ambīciju vai tāda liela redzējuma  nedaudz tam plānam pietrūkst,” atzina Šteinbuka.

Domnīcas “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka klāstīja: “Sadaļa “Sociālās nevienlīdzības mazināšana” tieši ir tā sadaļa, kur tiešām tā ambīcija varēja būt daudz augstāka, arī budžeta īpatsvars, kas varēja tikt atvēlēts, varēja būt daudz lielāks, ja vien Latvijas valdība tiešām redzētu investīcijas sociālajā jomā kā investīcijas, nevis kā tādu naudas apēšanas vienreizēju pasākumu.”

Kažoka piebilda, ka, viņasprāt, problēma ir tā, ka

ministrijām ir maz analīžu par to, ko vajadzētu darīt, ja tiek piešķirts apjomīgs finansējums. 

“Tā ir sen zināma problēma, ka mums tā analītika klibo valsts pārvaldē. Līdz ar to kaut kad ļoti lielā ātrumā vajadzēja atrast kaut kādus lielus projektus, ko tad Latvijā būtu vērts īstenot. Šo projektu atlase lielā mērā notika aiz slēgtām durvīm, vienojoties koalīcijai un plus vēl varbūt arī atsevišķām pašvaldībām,” pauda Kažoka.

Vairāki eksperti uzsvēruši, ka projekti atlasīti pēc principa, “ko vieglāk administrēt, nevis – kam būtu lielāka atdeve”. 

Plāns ir pārāk sadrumstalots un neietver jau iepriekš izvirzītus mērķus

Speciālisti norāda arī uz pārāk lielu sadrumstalotību – Atveseļošanas plāna nauda sadalīta kopumā 85 mērķiem, ietverot 24 reformas un 61 investīciju projektu.

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš skaidroja: “Divas lielās prioritātes, kas ir kopumā Eiropā paredzētas, citas valstis tās ir uztvērušas daudz nopietnāk un investējuši un attīstījuši to, kas nākotnei būs īpaši svarīgi, tas ir zaļais kurss un digitalizācija. Latvija ir izpildījusi tikai minimālās prasības šajos punktos un investējusi ļoti daudz dažādās citās aktivitātēs. No vienas puses, tas ir labi, mēs sadalām naudu ļoti plašam saņēmēju lokam. Tomēr,

no otras puses, tas ir slikti tieši tāpēc, ka mēs nenodrošinām ilgtermiņa konkurētspēju, ļoti svarīgās nākotnes attīstībai būtiskās jomās, kas ir digitalizācija un zaļā ekonomika.”

Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš  uzskata, ka kaimiņvalstis ir Latviju apsteigušas: “Piemēram, vides jautājumos mēs redzam kaimiņi – Lietuva, Igaunija – mums ir būtiski aizgājuši priekšā, vai tā ir vēja enerģētika, vai tā ir saules enerģijas izmantošana. Un arī šajā plānā mēs redzam, piemēram, Lietuva šī plāna līdzekļus izmanto ne pašu vēja parku būvniecībai, bet infrastruktūras izveidei priekš jūras vēja parka būvniecības, kas arī ir pietiekami apjomīgi. Šādā aspektā mums kaimiņi ir būtiski jau pagājušas priekšā, un, visticamāk, šī plāna rezultātā varbūt vēl vairāk paies priekšā.”

Resoriska pieeja tiek minēta kā vēl viens traucējošs apstāklis, dalot atveseļošanas naudu.

“Mēģināt šajā starpnozaru, starpresoru veidā apskatīties uz tām problēmām, kuras, starp citu, ir definētas gan Nacionālajā attīstības plānā, gan Nacionālajā industriālajā politikā, nu acīmredzot tas joprojām ir nepārvarams šķērslis,” atzīmēja LMT direktors Binde.

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāns veidots, apkopojot ministriju vajadzības, nevis plānojot aktivitātes pakārtoti iepriekš izvirzītiem mērķiem, atzīmējuši eksperti.

“Katra ministrija aizstāv savas resoriskās intereses, nevis visas tautsaimniecības intereses. Tas ir dabiski. Bet vienkārši tas ir arī redzams. Ja visi ministri apsēstos pie tā galda un visi domātu, ko viņiem visiem kopā izdarīt tā, lai būtu labāk visai tautsaimniecībai, ja pat tā ministrija kaut ko nedabūs,” tā izteicās Šteinbuka.

Gaidāmā atdeve no 1,82 miljardiem eiro 

Pozitīvs iespaids uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu un produktivitātes kāpināšanu, vairāki tūkstoši papildus darbavietu piecu gadu laikā, – šādus ieguvumus no atveseļošanas plāna realizācijas uzrāda Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. 

Prognozes liecina, ka piecu gadu laikā 1,82 miljardu eiro ieguldījumi valsts budžeta ieņēmumus palielinās par vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Tas būtu pietiekami, lai, piemēram, uzlabotu vēža pacientu ārstēšanu tuvākajos gados vai celtu pedagogu algas nākamajā mācību gadā. 

Tomēr, lai realizētu šīs abas ieceres, vēl pietrūktu gandrīz 300 miljonu eiro. Eksperti uzskata, ka prognozētā atveseļošanas naudas atdeve ir reālistiska, tomēr tas lielā mērā būs atkarīgs no plānoto pasākumu realizācijas kvalitātes.

“Skatoties uz to plānu, kas jau ir apstiprināts un uz ko mēs ejam, ar atrunu, ka ar to realizāciju var būt ļoti dažādi – arī var būt laba ideja un ļoti slikti realizēta, nu nav tādu ļoti acīmredzami daudz lietu, par ko patiešām varētu teikt – nē, šito galīgi nevajag, nu tas ir galīgi garām, ko mēs darām. Nē, tiešām ir daudz tādas mazas lietas, dažādās vietās kaut kādi uzlabojumi,” pauda Āboliņš.

Tikmēr LU dekāns Bērziņš piebilda: “Ņemot vērā to, ka mēs neesam definējuši, kas būs nākotnes perspektīva Latvijai, mēs tomēr izvēlējāmies iet tradicionālo ceļu, sauksim to tā. Kas, ja dod līdz 1,5% investīcijas tieši IKP, būs pieaugums. Bet, vai tas radīs pēc diviem gadiem, trijiem gadiem 3% no IKP, droši vien ne.”

Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Jānis Platais akcentēja:

“Tur ir smagi jāstrādā, lai visus šos mērķus sasniegtu. 

Ko tas nozīmē? Šiem projektiem ir jānotiek laikā, viņiem ir jānotiek termiņā, jāievēro iepirkumu procedūras, lai mēs neuzskrietu atkal kaut kādiem šķēršļiem virsū un atkal nezaudētu naudu sakarā ar to, ka mēs neesam bijuši akurāti un kārtīgi šajā ieviešanā.”

Būs “jāskatās uz pirkstiem”

Lai veicinātu kvalitatīvu plānā ietverto pasākumu realizāciju, eksperti mudina nodrošināt projektu caurspīdību. Vienlaikus ir priekšlikums veidot efektīvu pārraudzības mehānismu.  

“Man ir vislielākās bažas par to, cik laba būs visu projektu pārvaldība. Cik prātīgi visi tie līdzekļi tiks ieguldīti? Jo tomēr mēs zinām ļoti sliktus piemērus, paņemsim e-veselību - cik mēs tur ieguldījām Eiropas naudas, un joprojām tā sistēma nefunkcionē, kā vajag. Ir arī citi slikti piemēri. Līdz ar to būtu ļoti svarīgi nodrošināt katra projekta absolūtu caurspīdīgumu, lai sabiedrība varētu arī vērtēt, kas tur notiek un kādi būs sagaidāmi rezultāti,” savas bažas pauda Šteinbuka. 

Līdzīgu viedokli pauda bijušais eirokomisārs Piebalgs, kurš norādīja, ka pēc plāna apstiprināšanas arī sagaida mehānismu, kas seko līdzi tam, vai mērķi tiek sasniegti un vai nauda ir pienācīgi izlietota. 

“Un manā skatījumā vislabākais mehānisms, ko es varu iedomāties, ka Valsts kontrole periodiski skatās šo, var teikt, rezultāta auditu. Tas nav, lai kādu sodītu. Par to nav tā doma, bet, lai iemācītos to, kā formulēt šādus mērķus, kādus tev vajag sasniegt klimata izmaiņās vai digitalizācijā, vai produktivitātē kaut ko vairāk. Un vai tevis esošā pieredze ir pietiekama, lai sagatavotu jaunu, labu projektu, jo skaidrs, ka tā būs vajadzīga,” norādīja Piebalgs. 

Savu Atveseļošanas un noturības plāna izpildes monitoringu, iespējams, pildīs arī nevalstiskās organizācijas, kas arī ir saņēmušas atbalstu no šī plāna.

Domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka atklāja: “Naudas summas patiešām ir lielas, tas veids, kā viņas tika programmētas, ir necaurskatāms. 

Un tā gluži paļauties uz to, ka ministriju augstākie ierēdņi un ministri ir domājuši tikai par sabiedrības kopējām interesēm un nav jau iedomājušies konkrēti šīs naudas saņēmējus, – acīmredzot mēs vēl Latvijā līdz tādai atbildīguma pakāpei neesam nobrieduši. 

Tā kā būs jāskatās līdzi uz pirkstiem, kur tās naudas summas aiziet.”

Grūtākais varētu būt “savilkt jostas”, kad klājas labi

Ņemot vērā, ka Latvijas tautsaimniecībā paredzami “treknie gadi”, kam var sekot finansējuma apsīkums, eksperti valdībai atgādina par piezemēšanās stratēģijas nepieciešamību, kas ļautu izvairīties no sāpīgas budžeta apcirpšanas.

Šteinbuka skaidroja: “Ja mēs nesasniegsim strauju izaugsmi, nu tad mums arī nebūs daudz pieaugošu budžeta ienākumu, lai turpmāk, kad tā nauda beigsies – dāvināta nauda – dzīvotu pēc saviem līdzekļiem un bez deficīta. Ja būs strauja izaugsme, mums pieaugs attiecīgi arī nodokļi, nodokļu ieņēmumi un mēs varēsim dzīvot uz pašu līdzekļiem, un mums nebūs vajadzīga – tas vārds, kas nevienam nepatīk – konsolidācija. Bet, ja straujas izaugsmes nebūs, ja mēs to nepanāksim ar visu to lielo grantu un citu līdzekļu palīdzību, tad būs diezgan slikti.”

Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvis Dombrovskis uzsvēra –

pašreiz ir svarīgi sagatavoties tam, kādā veidā šos līdzekļus efektīvi izmantot.

Viņš sacīja: “Latvijai tomēr tuvāko 7 gadu laikā būs pieejami ļoti ievērojams līdzekļu apjoms. Bet tas, ko mēs vienmēr uzsveram, ka šis Eiropas Savienības finansējums nedrīkst tā kā aizstāt vai izspiest ārā nacionālās investīcijas valstīm, protams, jāsaglabā arī savs nacionālais investīciju budžets. Jo ir jārēķinās ar to, ka bezgalīgi tik apjomīgs Eiropas Savienības līdzekļu finansējums nebūs pieejams.”

“Es domāju, ka pašlaik neviens vairs nerunā par to, ka mums būtu ārkārtīgi sāpīgi jāsavelk jostas tajā brīdī, kad ekonomikai iet slikti. Es domāju, ka mums ir jābūt gataviem savilkt jostas tajā brīdī, kad ekonomikā iet labi. Un tas ir visgrūtāk, ja to ir visgrūtāk paskaidrot cilvēkiem. Jo viņi domā – pagājušajā gadā nevarēja pielietot dārgu ārstēšanu slimībām, tādēļ, ka bija pandēmija, bet tagad nevar tādēļ, ka jātaupa,” piebilda Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis Platais. 

Eksperti norādīja – mums jābūt gataviem piebremzēt lietas, kura mēs ļoti vēlamies, bet kas iziet ārpus fiskālās disciplīnas rāmja. Atliktās ieceres savukārt var izvilkt no plaukta grūtākos laikos, kad ar to realizāciju var stimulēt ekonomiku.

KONTEKSTS:

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns ir sagatavots atbilstoši Nacionālā attīstības plāna mērķiem, ņemot vērā EK ieteikumus un ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei. Fonda līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē, un tie investējami līdz 2026. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti