Eiropas Savienībā jau piecus gadus notiek neliela, bet pakāpeniska ekonomikas augšupeja, kas nozīmē, ka valstis pamazām atveseļojas no ekonomiskās krīzes smagajiem triecieniem. Prognozes joprojām ir piesardzīgas. Nākamgad visā Eiropas Savienības kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.
Tas nozīmē, ka līdzšinējās Eiropas Komisijas prognozes piepildās, bet pagaidām nenes arī krasus pozitīvus pārsteigumus. Tomēr labas ziņās ir tās, ka bezdarbam ir tendence samazināties.
„Bezdarbs, gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā kopumā samazināsies, un nākamgad tas būs pēdējos desmit gados zemākais. Tas joprojām tomēr saglabāsies augstāks, nekā pirms krīzes,” saka Eiropas Savienības ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas Komisārs Pjērs Moskovisī.
ES visstraujāko ekonomikas izaugsmi šogad prognozē Maltai - 4,6% (4,4% nākamgad), kā arī Rumānijai (4,3% šogad un 3,7% nākamgad) un Luksemburgai (4,3% šogad un 4,4% nākamgad). Savukārt vislēnāk ekonomiski augs Itālija - 0,9% (1,1% nākamgad), kā arī Somija (1,3% šogad un 1,7% nākamgad).
Latvijai sola ekonomikas kāpuma turpinājumu. Kā norāda Eiropas Komisijas viceprezidents un arī bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), līdz ar investīciju kāpumu un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, sasniedzot 3,2% šogad un 3,5% nākošajā gadā. Tas nav lielākais lēciens Eiropā, bet, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvija ekonomiskās izaugsmes tempā Igaunijai un Lietuvai būs priekšā.
Vienlaikus Latvijai Baltijas valstīs būs lielākais budžeta deficīts – tas no 0,8% no iekšzemes kopprodukta šogad pakāpsies līdz 1,8% nākamgad. Valdis Dombrovskis skaidroja, ka budžeta deficīta pieaugums saistīts ar plānoto nodokļu reformu, kur vismaz pagaidām nav iezīmēti kompensējošie pasākumi negatīvās fiskālās ietekmes novēršanai.
Vērtējot Latvijas situāciju, Eiropas Komisija norāda, ka pieprasījums pēc darbaspēka turpinās pieaugt, veicinot iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un bezdarba mazināšanos.
„Par spīti ekonomikas pieauguma stāvoklis dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs; labāks sniegums konstatēts valstīs, kuras ir īstenojušas vērienīgākas strukturālās reformas, " norāda Dombrovskis.
Savukārt Eiropas Savienības ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas Komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka ir mazinājies spiediens, ko pēdējā gadā radīja politiskā nenoteiktība Eiropā pirms Nīderlandes un Francijas vēlēšanām, kurās radikālie politiķi piedzīvoja sakāvi.
