Eiropas Komisijas publiskotās ziemas ekonomikas prognozes Latvijai sola labus ekonomiskās izaugsmes tempus. Tas tiek skaidrots gan ar labvēlīgiem ārējiem apstākļiem, gan arī ar pieaugošu iekšzemes pieprasījums.
Taču galvenokārt divu faktoru dēļ nākamgad izaugsme palēnināsies – pieaugoša darbaspēka trūkuma un arī inflācijas kāpuma dēļ.
Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, visātrāk ekonomika šogad augs Latvijā – 3,5%, tad seko Igaunija ar 3,3% un Lietuva ar 2,9%.
Bet visās trīs valstīs vērojama viena tendence – ekonomikas izaugsmes tempi kļūst lēnāki, ja salīdzina trīs gadu griezumā.
Savukārt visstraujākā ekonomikas izaugsme Eiropā ir Maltā – 5,7%, Tai seko Rumānija ar 4,5%. Strauji šogad augs arī Īrijas ekonomika - 4,4%
Visvājāko izaugsmi Eiropas Komisija prognozē šogad Lielbritānijai – tikai 1,4%, un nākamgad tā solās būt vēl lēnāka.
Arī Itālijas ekonomika ar 1,5% pieder pie lēnās izaugsmes topa. Trešajā vietā ir Beļģija ar 1,8%.
Savukārt Vācijas ekonomika, kas tiek uzskatīta par visas Eiropas ekonomisko dzinējspēku, šogad augs par 2,3%. Šādi izaugsmes tempi – mazliet pāri 2% - Vācijai bija jau aizvadītajā gadā un tiek prognozēti arī nākamgad, teju tieši tāds pats kā vidējais izaugsmes temps visā Eiropā – 2,3%. Taču kopumā skatoties, Eiropas ekonomikā, salīdzinot aizvadīto, šo un nākamo ,vērojama izaugsmes tempu samazināšanās.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,8% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem un par 4,2% – pēc neizlīdzinātiem datiem. Latvijas Banka pērn decembrī paaugstinājusi Latvijas IKP 2017.gada izaugsmes prognozi līdz 4,7%. Iepriekš Latvijas IKP pieauguma prognoze koriģēta septembrī, lēšot, ka tautsaimniecība augs par 4,2%. 2018. gadā IKP kāpums varētu būt 4,1%.
