Latvijai no Eiropas fondiem plāno atvēlēt 4,8 miljardus eiro

Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Eiropas Komisija vairāk akcentēs pieeju „reformas vispirms, nauda pēc tam”. Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem būs jākļūst mērķtiecīgākiem, proti, tie vairāk jāsaista ar stratēģisko mērķu sasniegšanu. To šodien Eiropas Komisijas pārstāvniecības organizētajā diskusijā par kohēzijas politiku 2021. - 2027. gada.

Pamazām apgriezienus uzņem gatavošanās nākamajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Aizvadītā gada nogalē Latvijā sākts darbs pie jaunā Nacionālā attīstības plāna. To plānots izstrādāt vēl šogad.

Patlaban publiskotais Eiropas Komisijas piedāvājums paredz, ka nākamajā plānošanas periodā, kas ilgs no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijai būs pieejami kopsummā gandrīz 4,8 miljardi eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda. Finanšu ministrijas pārstāvis Boriss Kņigins šodien notikušajā diskusijā, kuru organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsvēra – šī summa ir norādīta šā brīža cenās. Par to, kā šī nauda tiks izmantota, runāt vēl esot pāragri.

Eiropas Komisija ieteikusi Latvijai nākamajā plānošanas periodā koncentrēties uz inovācijām, energoefektivitāti un sociālo iekļaušanu. Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Normunds Popens akcentē – šiem ieteikumiem būtu jāatspoguļojas arī jaunajā Nacionālajā attīstības plānā.

"Mēs zinām, ka ir pirmie projekti Nacionālajā attīstības plānā. Ceram, ka šie mūsu ieteikumi tiks ņemti vērā. Mēs strādājam Latvijā jau ilgus gadus, kopīgi varam izveidot Nacionālo  attīstības plānu," teica Popens.

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Normunds Popens Madara Fridrihsone

    Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Boriss Kņigins norāda, ka Eiropas Komisijas jau publiskotie nosacījumi zināmā mērā ierobežo manevra iespējas, taču par tiem vēl gaidāmas nopietnas diskusijas ar Briseli. Piemēram, šobrīd vēl nav skaidrs, vai nākamajā plānošanas periodā būs iespējami Eiropas fondu ieguldījumi kultūrā.

    "Mums nacionāli ļoti svarīgs jautājums. Protams, vērtējot iepriekšējos ieguldījumus, cik viņi ir efektīvi, cik nav," pauda Kņigins.

    Eiropas Savienības fondu finansējums veido aptuveni 60% no kopējiem publiskajiem ieguldījumiem Latvijā, tādēļ periodos, kad iestājas Eiropas fondu pārrāvums, to izjūt visa tautsaimniecība. Patlaban Latvijā pastāvošā Eiropas fondu vadības un kontroles sistēma tiek vērtēta kā laba, tādēļ no jauna akreditēt fondu vadībā iesaistītās iestādes nebūs nepieciešams.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti