Pēc 2008. gada krīzes Latvijā saprata, ka turpmāk valstij un tās iedzīvotājiem krīzes pārdzīvot būtu vieglāk, ja iedzīvotāji mācētu labi un disciplinēti pārvaldīt paši savas finanses un neuzņemties pārmērīgas kredītsaistības, uzkrātu vecumdienām, respektīvi būtu finanšu pratīgi. Tā tapa valstī pirmā finanšu pratības stratēģija, galvenais mērķis – veicināt cilvēku zināšanas un darbošanos ar naudu. Ir speciāls indekss, ar ko šādu sabiedrības pratību mēra.
"Kopš 2015. gada, kad mēs veicam Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu, mēs esam par 1,1 procentpunktu pavirzījušies uz priekšu. Izmaiņas notiek ļoti lēni. Šis ir ļoti liels starptautisks izaicinājums, īpaši Covid-19 laikā. Tas ir ārkārtīgi izgaismojies, ka iedzīvotāju daļa nebija sagatavojusies šai krīzei ar finanšu drošības spilvenu, dažādas problēmu risināšanas iemaņas ir diezgan liels izaicinājums," Banku augstskolas diskusijā par finanšu pratību norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Aija Brikša.
Indeksā Latvija savākusi 21,7 punktus no 99 iespējamiem. Skolā par to laikam būtu nesekmīga atzīme – divi.
Tagad ir tapusi jauna finanšu pratības stratēģija 2021.–2027. gadam; atšķirībā no iepriekšējās tā koncentrēsies ne tikai uz skolām, bet arī uz ģimenēm, darba vietām un citām kopienām, lai maksimāli plaši aptvertu visus iedzīvotājus.
Ja paraugās skaitļos, tad mazliet jau gudrāki un prātīgāki esam kļuvuši. Piecu gadu laikā par 12% ir mazāk tādu cilvēku, kuri, zaudējot ienākumus, nespētu iztikt pat vienu mēnesi, lai gan tādu joprojām ir gana daudz – aptuveni trešdaļa sabiedrības, bet gandrīz tikpat cilvēku ir izveidojuši uzkrājumus, kas tiem ļautu iztikt vismaz trīs mēnešus. Skaidrs, ka arī bankas un citas finanšu iestādes ir ieinteresētas, lai cilvēki ar naudu rīkojas racionāli un prātīgi.
"Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons finanšu pratību sauc par finanšu veselību, jo naudas problēmas un stresi neizbēgami ietekmē cilvēku veselību.
Bet līdzīgi kā ar veselīgu uzturu: viens ir zināt, bet pavisam kas cits – pielietot šīs zināšanas.
Nauda un finanses ir pragmatiska, matemātiska joma, kuru sarežģītu un neprognozējamu padara cilvēki un viņu emocijas. Uz to norādīja Latvijas Universitātes psihologs Ivars Austers, aicinot daudz lielāku atbildību sabiedrības finanšu pratībā likt uz bankām.
Gan vecā, gan jaunā stratēģija ir pēc principa – mēs iemācīsim cilvēkiem ķert zivis pašiem un ik pa laikam pamērīsim, vai ir noķerts vairāk. Nekas slikts, tam var piekrist, zelta vārdi, bet būtu labi, ja šī stratēģija runātu arī par pašu dīķi, kurā makšķerē, un vai tur vispār ir zivis, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ekonomikas sociālantropologs Andris Šuvajevs.
" (..) Šie cilvēki, kas runā par finanšu pratību, ir tie, ka relatīvi labi pelna un tagad veido stratēģiju tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zemāki ienākumi. Beigu beigās sanāk tā, ka mēs viņiem mācam, kā rīkoties ar viņu ienākumiem. Mēs nevaram runāt par finanšu pratību tikai individuālā līmenī, jo, ja mēs skatāmies uz iepriekšējo un esošo stratēģiju, tas, kas ir palicis, – fokuss, ka tagad atrisināsim visas finanšu problēmas, ja iemācīsim vairāk, kā salikt procentus un kā tos rēķināt. Domāju, tai pieejai ir limiti. (..)
Tad, kad mēs domājam par finanšu pratības jautājumiem, vienmēr tikpat ļoti domāju par valsts fiskālo politiku, par nodokļu politiku.
Vai tā ir progresīva vai regresīva. Mums ir tikpat ļoti jāskatās uz monetāro politiku, ko Eiropas Centrālā banka stimulē un ko tā nestimulē. Vai tās politika ir mājsaimniecībām atbalstoša, vai tā veicina pieprasījumu vai arī to nedara. Mums ir jāskatās arī uz valsts industriālo politiku, vai tā ir augstu algu ekonomika vai zemu algu ekonomika. Šie visi jautājumi ir tikpat svarīgi un centrā, manuprāt, finanšu pratības veidošanā," uzskata Šuvajevs.
