De Facto

Ādamsona lietā iesaistīti bijušie “čekisti” un drošībnieki

De Facto

De Facto - Ādamsona spiegošanas lietā aizturētie – bijušie drošības dienestu darbinieki

Cenu pieauguma krīzes risināšanai vajadzēs gandrīz pusmiljardu eiro

Latvijai cenu krīzes risināšanai vajadzēs gandrīz pusmiljardu eiro

Vairāk nekā 400 miljoni eiro – vismaz tik lielai papildu summai valsts makā šajā gadā jābūt, lai finansētu gan līdz šim ieviestos kompensējošos pasākumus cenu pieaugumam, gan tos, kurus plāno pieņemt 25. janvāra valdības sēdē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".  Tas ir nozīmīgs un gaidīts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Taču budžeta deficīta ziņā Latvija jau ir starp Eiropas līderiem.

ĪSUMĀ:

  • Energocenu kāpumu kompensējošais atbalsts pamatā ir uz aizņemtas naudas rēķina.
  • Eksperti nešaubās, ka cilvēki jāatbalsta, bet norāda arī uz riskiem.
  • Latvija šobrīd – starp budžeta deficīta "čempioniem".
  • Arī citu valstu valdības tagad atlaiž deficīta grožus, jo aizdevumu likmes valstīm ir zemas.
  • Ekonomists atgādina – likmes ne vienmēr būs tik zemas.
  • Drūmas prognozes: šādi tērējot, valstis var veicināt nākamo finanšu krīzi.

Pamatā atbalsta pasākumu finansēšana notiek uz aizņemtas naudas rēķina, un tikai nelielai daļai pretī ir pašu ieņēmumi, kas iegūti, piemēram, pārdodot emisiju kvotas (78 miljoni eiro).

Par to, ka vispār valsts atbalsts jānodrošina, nav nekādu šaubu, uzsvēra eksperti. Taču ierobežotā rocība ir galvenais iemesls, kādēļ politiķiem tika atgādināts –

naudai jānonāk pie tiem, kam tiešām vajag, nevis vienkārši jāizber kā no helikoptera visiem līdzīgi.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, analizējot valdības budžetu 2021. gada noslēguma bilances prognožu un 2022. gada plānu datus, ko sniegusi Eiropas Komisija, secināja: kopš pasaules finanšu krīzes pirmo reizi esam starp deficīta čempioniem.

"Neskatoties uz valdības pausto apņēmību piederēt fiskāli atbildīgo Ziemeļu valstu grupai," viņa piebilst.

Deficīta ziņā Latvijai priekšā ir tikai Grieķija, Itālija un Malta, norādīja Fiskālās disciplīnas padomē. Un, lai arī šobrīd visā Eiropā kovida dēļ atlaisti deficīta groži un arī valstīm aizdevumu likmes ir zemas, pārmērīgi aizrauties ar šīs situācijas izmantošanu arī nevajadzētu.

Tas tādēļ, ka deficīta pieaugums ir arī viens no cenu pieauguma cēloņiem.

"Tā ir principā ekonomikas aksioma. Deficīta turpmāka palielināšana diemžēl stimulēs cenu pieaugumu. Un savā ziņā veidosies tāds apburtais loks – no vienas puses, mums ir jāatbalsta, valdībai ir jāatbalsta neaizsargātie iedzīvotāji un uzņēmumi, un tas ir saistīts ar valsts atbalsta un deficīta pieaugumu. Bet, no otras puses, ja valsts atbalsts būs nesamērīgs un deficīts turpinās augt, lai mazinātu inflācijas sekas, tas viss novedīs pie kārtējā cenu pieauguma," skaidroja Šteinbuka. Uz to 19. janvāra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, jo "viss, kas tiks iedots pa daudz, tas parādīsies citu preču cenu kāpumā."

Cik daudz ir par daudz, gan palicis neatbildēts jautājums.

Koalīcijas sarunās, meklējot atbalsta veidus, pieejamie līdzekļi nav bijis galvenais atskaites faktors. Vispirms lemts, kādi atbalsta pasākumi tie būs, un tad rēķināts, cik tas izmaksās. "Es domāju, ka šajos apstākļos būtu pāragri runāt par kādu fiskālo disciplīnu," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).

Līdzīga pozīcija ir arī pārējā koalīcijā, turklāt labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) neizslēdza, ka līdzīgi kā šoreiz, jau otro reizi lemjot par atbalstu, "ja būs nepieciešams, mēs reaģēsim vēl vienu reizi."

Līdz ar šādiem lēmumiem lielā ātrumā aug neparedzēto gadījumu sadaļa budžetā. Pieņemot valsts budžetu rudenī, tiem ieplānoja 82 miljonus eiro. Gada sākumā valdība lēma vēl par 300 miljoniem kovida seku likvidēšanai, no kā lielākā daļa jau sadalīti, un jauno lēmumu dēļ šī budžeta daļa atkal būs būtiski jāpalielina.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") gan norādīja, ka šis nav iemesls atbalsta pasākumus sijāt smalkāk.

"Šis nav tas gadījums, kad ir jāpalīdz tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir visvairāk nepieciešams šis atbalsts. Daudz ir skarta arī vidusšķira, vidusslānis, un tādēļ šis atbalsts ir pārdomāts un pareizs. Šīs cenu svārstības ir hibrīduzbrukuma rezultāts, un tādēļ ir atbalsts ne tikai mazturīgām ģimenēm, bet arī plašākā apjomā," viņš sacīja.

Ekspertu ieskatā šajā situācijā valdībai īsti nebija lielu iespēju rīkoties citādi – tostarp arī pašas valdības novēlotās reakcijas un sagatavotības trūkuma dēļ. Un arī valsts parādu Latvija vēl var panest. Tomēr nevajadzētu cerēt, ka no valsts budžeta varēs pilnībā kompensēt līdzšinējo pirktspēju. Turklāt nākotnē līdzīgi dalīt naudu nevarēs, un būtu jādomā, kā attīstīt tieši sociālā atbalsta sistēmu.

Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidroja: "Citādi mēs visu laiku atdursimies pie vienas un tās pašas situācijas. Tajā brīdī, kad būs šī spiedīgā situācija un atbalsts ātri būs jāizmaksā, secināsim, ka šeit, šajā sistēmā atbalsta mums nav, un tad izmaksas veiksim, kā nu mēs to esam veikuši un kā nu mēs to protam."

Turklāt arī šobrīd lētie aizņēmumi nākotnē tik lēti vairs nebūs.

"Mēs nevaram rēķināties, ka procentu likmes tagad vienmēr būs ļoti, ļoti zemas un valdības varēs aizņemties, nemaksājot procentus vai pat dažu brīdi aizņemties ar negatīvām procentu likmēm. Tas tā nebūs, un nākotnē arī procentu likmju slogs valdībām, valsts budžetiem pieaugs," viņš teica.

To atgādināja arī Fiskālās disciplīnas padomē. "Tur ir tā nelaime, ka tagad mēs tērēsim, ne tikai mēs, jāsaka arī citas Eiropas valstis to pašu dara, jo tas ir atļauts, bet pavisam drūma prognoze, ka ne tikai Latvijā, bet ar kopīgiem spēkiem mēs principā varam veicināt nākamo finanšu krīzi," sprieda Šteinbuka. 

Latvijas valdība gan apņēmusies līdztekus īstermiņa finansiālajai palīdzībai strādāt pie risinājumiem, lai nākotnē cenu pieaugumu izjustu pēc iespējas mazāk. Taču tas arī nozīmē, ka būtu jāpārtrauc gan kovida, gan cenu pieauguma krīzē novērotā prakse – mierīgākā laikā atslābt risinājumu meklējumos. Augsta inflācija šī gada sākumā vēl varētu turpināties, turklāt savu lomu cenu pieaugumā vēl var nospēlēt ģeopolitiskie saspīlējumi. Līdz ar to jārēķinās, ka ar šo apkures sezonu vien saspringtā situācija nebeigsies.

KONTEKSTS:

Valdību veidojošie politiskie spēki – "Jaunā Vienotība" , Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" un Jaunā konservatīvā partija  – ir konceptuāli vienojušies par 250 miljonu eiro atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.

Valdību veidojošie partneri ir vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.

Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt