Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atklāta Džemmas Skulmes personālizstāde «Krāsas garša»

Panorāma

Panorāma

Latvija zaudē 5 pozīcijas Globālās konkurētspējas indeksa tabulā

Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Pasaules ekonomikas foruma “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam” Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām. Latvija zaudēja piecas pozīcijas un aizvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm, liecina trešdien publiskotais pētījums.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām.

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem: 

  1.  institūcijas
  2. infrastruktūra
  3. makroekonomiskā vide
  4. veselība un pamatizglītība
  5. augstākā izglītība un apmācība
  6. produktu tirgus efektivitāte
  7. darba tirgus efektivitāte
  8. finanšu tirgu attīstība
  9. tehnoloģiskā gatavība
  10. tirgus lielums
  11. biznesa vides kvalitāte
  12. inovācijas
Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV.

Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas.

Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju.

Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Ziņojumu par Globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv “SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs”, kura direktors un “SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka uzsver, ka “salīdzinoši visaugstāko novērtējumu Latvijas konkurētspēja 2016.-2017. gadā saņēmusi par makroekonomisko vidi, kas ierindots augstajā 24. vietā.

“Šī pīlāra augstāk vērtētās komponentes ir valsts budžeta bilance % no IKP (34. vieta), valsts parāds % no IKP (35. vieta) un valsts kredītreitings (38. vieta). Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī 2016.-2017. gadā salīdzinoši labi Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 34. vietu, kas gan ir kritums no 25. vietas pērn un 17. vietas vēl gadu iepriekš. 34. pozīcijā ierindots arī pīlārs tehnoloģiskā gatavība, kas pērn bija atrodams vietu augstāk,” informēja Sauka.

Salīdzinoši augstu 2016.-2017. gadā novērtētas vairākas pīlāra tehnoloģiskā gatavība komponentes, piemēram,  interneta lietotāju proporcija  - 30. pozīcija, jaunāko tehnoloģiju pieejamība - 39. pozīcija. Savukārt pīlāra “Darba tirgus efektivitāte” komponente “Algu noteikšanas elastība” ir ierindota ļoti augstajā 6. vietā pasaulē, kas gan ir kritums no 2. vietas pērn, bet komponente “Sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū” šogad ieņem 22. vietu (21. vieta pērn).

Būtisku kritumu šogad piedzīvojusi komponente “Algas un produktivitātes proporcija”, kas salīdzinājumā ar 23. vietu pagājušajā gadā, 2016.-2017. gadā ierindota tikai 49. pozīcijā.

“Valsts spēja pievilināt talantus” noslīdējusi no 110. uz 118. vietu, “Valsts spēja noturēt talantus” - no 104. uz 118. vietu, bet “Nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos”  - no tikai 107. uz 114. vietu pasaulē.

No “Institūciju” pīlāra viszemāk novērtētā komponente arī šogad ir “Tiesiskā regulējuma efektivitāte” (tikai 116. vieta, kritums par četrām pozīcijām).

Papildus 12 pīlāru novērtējumam, uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas viņuprāt rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā.  

“Galvenie problēmfakori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2016.-2017. gadā, ir (prioritāšu secībā): nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija un nodokļu regulējums, kam seko pieeja finansējumam, nestabila politikas veidošanas prakse, korupcija un neadekvāti izglītots darbaspēks,”  norādīja Sauka.

Sauka: Pētījums parāda cilvēku sajūtas darba tirgū

Viņš uzsver, ka pētījums parāda valsts konkurētspēju darbaspēka acīs.

"Acīmredzot ir jautājums par to, vai šie cilvēki te jūtas gaidīti - ko viņi te var darīt.

Ja šie cilvēki ir zinātnieki - tad, vai šeit ir pieejams finansējums un ekipējums, lai viņi šeit ar zinātni varētu nodarboties. [..] Ja tie ir nosacīti mazāk kvalificēti cilvēki, kas ir talanti galdniecībā vai tas ir talants zobārstniecībā? Arī tas ir jautājums, vai tās priekšrocības, ko dod citas valstis, tai skaitā kaimiņvalstis, neaizvilina viņus projām," norāda Sauka.

Eksperts arī uzsvēra – šajā indeksā tiek salīdzinātas ļoti atšķirīgas valstis. Ja Latvijā un kādā trešās pasaules valstī uzņēmēji katrs savas valsts ceļu infrastruktūru novērtē ar 4, tas nenozīmē, ka šie ceļi ir vienādi.

"Ne vienmēr var objektīvi novērtēt, vai Latvija tiešām ir šajā 49.vietā 138.," viņš atzīst. "Bet šis indekss parāda problēmjautājumus valsts iekšienē, un viņi parāda salīdzinājumu ar, piemēram, Baltijas valstīm, kur mēs redzam, ka Latvija diemžēl atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas," bilst Sauka.

Eksperti: Šis ir brīdis, kad lietas ir kardināli jāmaina

Latvijas Radio raidījuma "Pēcpusdiena" aptaujātie eksperti uzsver, ka patlaban ir brīdis, kad lietas Latvijā ir jāmaina. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsver, ka Latvijas ekonomika stagnē. Līdztekus tam iedzīvotāju skaits samazinās, kas nozīmē, ka arī ekonomika paliek arvien mazāka. Tādēļ mazāk naudas paliek policijai, pensionāriem, mediķiem un visām pārējām grupām, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Tādējādi šobrīd Latvijā ir vajadzīgas krasas strukturālas pārmaiņas, lai nebūtu situācijas, ka, sarūkot skolēnu skaitam, skolotāju skaits paliek līdzšinējais, piemēru minēdams, sacīja Rostovskis.

Līdzīgu viedokli pauda domnīcas "Certus" vadītājs Vjačelsavs Dombrovskis, kurš akcentēja, ka šis reitings parāda vietējo - Latvijas uzņēmēju - uztveri par valstī notiekošo. Tomēr arī viņš atzina, ka no politiķu puses trūkst rīcības un lēmumu, kas mainītu pašreizējo situāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt