Eiro fokusā

RTU atklāta "Bloomberg" laboratorija

Eiro fokusā

Valdība plāno būtiski ierobežot darījumus ar skaidru naudu

Latvijā visbiežāk savas idejas patentē augstskolu pētnieki un zāļu ražotāji

Latvijā visbiežāk savas idejas patentē augstskolu pētnieki un zāļu ražotāji

Latvijā katru gadu tiek patentēti aptuveni 100 izgudrojumi. Visbiežāk savas idejas patentē augstskolu pētnieki un zāļu ražotāji.

Bez patenta īpašnieka atļaujas izgudrojumu nedrīkst īstenot, lietot, izplatīt un pārdot noteiktu laiku noteiktā teritorijā. Patentu pirkšana un uzturēšana nav lēta, jo tas jāreģistrē katrā valstī, kur izgudrotājs savu preci gatavojas eksportēt.  

Patents ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā izgudrojumus. Tā var būt ierīce, paņēmiens, viela vai bioloģisks materiāls. Izgudrojums ir tehniskas jaunrades rezultāts, kam ir praktiska pielietojuma.

Patentu valdes vadošā patentu eksperte Māra Rozenblate Latvijas Radio stāstīja, ka uzņēmējam, kas gatavojas savu izgudrojumu patentēt, jārēķinās, ka par patentu jāmaksā katrā valstī.

Latvijā patents izmaksā 210 eiro, to var maksāt vairākās daļās. Pēc tam jāmaksā par patenta uzturēšanu.

Procedūra ilgst līdz četriem pieciem gadiem. Bet vissvarīgākais ir datums, kad iesniedz pieteikumu.

Parasti vispirms iesniedz pieteikumu Latvijā, tad gada laikā izdomā, kurās valstīs vēl grib izgudrojumu patentēt.

Patentu valdes ir katrā valstī. Ir arī reģionālās, piemēram, Eiropas patentu iestāde, kas aptver 38 Eiropas valstis. Vispirms piešķir vienu patentu, bet tad tas jāapstiprina katrā valstī, jo katrā ir savas nianses.

Uzņēmējs Jānis Ošlejs patentējis trīs risinājumus betona grīdu ražošanai 20 valstīs, tāpēc algo neatkarīgu patentu pilnvaroto, kas atbild tikai par patentiem.

“Tā tāda īpaša profesija – pa vidu starp juristiem un tehniskiem speciālistiem. Ja ir izdomāta jauna tehnoloģija, noteikti vērts patentēt – tas ļauj nodibināt monopolu uz tehnoloģijas tirdzniecību,” atzīst Ošlejs.

“Mēs šobrīd sekmīgi tirgojam licences grīdu izmantošanai, īpaši veiksmīgi mums klājas ASV. Ja nebūtu patentu, licenci varētu pārdot vienreiz, tad to nokopētu. Tagad ''Primeksa'' betona grīdu sistēma tiek plaši izmantota ASV, un mums tas ir izdevīgi. Negatīvā puse patentam – jāatklāj tehnoloģija, jo patents kļūst par publisku informāciju,” stāsta Ošlejs.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis aicina uzņēmējus izsvērt, kāpēc patents nepieciešams un vai kas līdzīgs jau pasaulē nav izgudrots.

“Mums jau trešo gadu ir projekts – bezmaksas patentu meklējums. Patentus var nosūtīt Eiropas patentu organizācijai, kur ir 4000 ekspertu dažādās jomās, un bez maksas uzzināt, vai izgudrojumu var patentēt. Šo ziņojumu var iesniegt arī citās valstīs, tas ir papildu ieguvums. Divos gados 20% no tiem, kas iesniedz nacionālā patenta pieteikumu, to izmanto.

Jāatceras, ka patents ir kustams īpašums - to var ieķīlāt, pārdot, atstāt mantojumā, ne tikai turēt rāmītī pie sienas,” atgādina Laganovskis.

Patentu var salīdzināt ar apdrošināšanu. Kad apdrošinām māju, katru mēnesi veicam apdrošināšanas iemaksas, cerot, ka mājai nekas slikts nenotiks. Bet, ja māja nodeg, tad apdrošināšana lieti noder! Tāpat ar patentiem – tie noderēs brīdī, kad kāds gribēs jūsu ideju nozagt.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt