Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas gada griezumā pieauga līdz 8,72 eiro jeb par 9,6%, bet ceturkšņa griezumā samazinājās par 1,7%.
Savukārt vidējā neto darba samaksa bija 951 eiro jeb 73,3% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga nedaudz lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas – par 6,2%.
Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 2,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos.
CSP piebilda, ka 2022. gadā valstī noteiktā minimālā alga palika iepriekšējā gada līmenī – 500 eiro par pilnas slodzes darbu, bet no 2022. gada 1. janvāra palielinājās maksimālais neapliekamais minimums un mainījās ienākumu sliekšņi, kuriem piemēro dažādas ienākuma nodokļa likmes, kas ietekmēja vidējo atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (neto).
2022. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1306 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā – par 7,2%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1285 eiro, un tās gada pieauguma temps bija 6,1%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 246 eiro jeb par 5,6%.
Salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 7,2%, no tā vispārējās valdības sektorā par 8,7%. Privātajā sektorā samazinājums bija ievērojami zemāks – 0,9%.
CSP skaidroja: vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 13% jeb 320,8 miljoniem eiro,
bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 38 600 jeb 5,7%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, enerģētikā un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē.
Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk par darbinieku skaita pārmaiņām, kamēr pārējās minētajās nozarēs fonds pieauga, bet darbinieku skaits samazinājās.
Vidējā atalgojuma samazinājums bija vērojams tikai citu pakalpojumu nozarē (-2,6%), kuru ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita straujāks pieaugums, salīdzinot ar darba samaksas fonda pieaugumu.
2022. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2574 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2206 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1 693 eiro), enerģētikas (1612 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1569 eiro), valsts pārvaldes (1433 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1322 eiro).
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (811 eiro) un izglītībā (988 eiro).
2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Rīgā (7,5%) un Pierīgā (7%), tādējādi visvairāk ietekmējot arī vidējā rādītāja pārmaiņas valstī. Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1467 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (882 eiro), kas ir par 40% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā pieauga.
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gada 1. ceturksnī bija 8,72 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,6% (2021. gada 1. ceturksnī – 7,96 eiro). Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,94 līdz 10,99 eiro jeb par 10,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,3% un 2,4% gada laikā.
Baltijas valstīs 2022. gada 1. ceturksnī vislielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1730 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1593 eiro, bet Latvijā viszemākā – 1297 eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni vidējās darba samaksas gada pieauguma temps Latvijā bija viszemākais – 6,9%, Igaunijā – 8,1%, bet Lietuvā vidējais atalgojums gada laikā auga visstraujāk – par 14%.
CSP atzīmēja, ka šā gada sākumā Lietuvā un Igaunijā palielinājās valstī noteiktā minimālā alga: Lietuvā – no 642 līdz 730 eiro jeb par 13,7%, Igaunijā – no 584 līdz 654 eiro jeb par 12%.
