Premjers sacīja, ka patlaban Latvija un Igaunija jau strādā pie kopēja vēja parka izveides Baltijas jūrā. Latvija vēlas līdzīgu parku veidot arī kopā ar Lietuvu, un patlaban par šādu iespēju valdību līmenī ir uzsāktas sarunas.
Kariņš atgādināja, ka Latvija un Lietuva arvien nav noslēgušas jūras robežlīgumu. Klupšanas akmens ir domstarpības par iespējamo naftas iegulu sadali.
"Tas, ko mēs šobrīd runājam – varbūt atstājam to naftu mierā, vai tā tur ir vai nav. Bet iet uz, piemēram, kopēju vēja ģeneratoru parku līdzīgi kā ar igauņiem," sacīja Ministru prezidents.
Pēc viņa teiktā, Latvijā ir jādomā par lielāku elektrības ražošanas jaudu izveidi. "Ja būtu šie divi lielie parki, tas ļoti daudz ko atrisinātu," uzskata Kariņš, uzsverot: jo vairāk jaudas ir kopējā elektroenerģijas ieguves sistēmā, jo patērētājam arī ir zemāka cena par elektrību.
Ministru prezidents atzina, ka Latvijā vajadzētu arī izsvērt iespēju iegūt elektroenerģiju atomelektrostacijās (AES), vienlaikus norādot, ka "labāk būtu, ja varētu iztikt bez tā". Premjers atzina, ka vēlētos izvairīties no diskusijas par šo jautājumu, jo tas noteikti raisīs domstarpības starp cilvēkiem.
KONTEKSTS:
Latvija, tāpat kā lielākā daļa Eiropas valstu, virzās uz klimatneitralitāti. Paredzēts, ka tuvāko 30 gadu laikā elektrību ražos bez siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām. Līdz ar to valsts AS "Latvenergo" plāno būtiskas investīcijas atjaunojamo energoresursu projektos un sevišķi domāts par vēja izmantošanu.
"Latvenergo" stratēģiskais mērķis ir desmit gados dubultot elektroenerģijas ražošanu valstī. Viens no veidiem, kā kāpināt elektroenerģijas ražošanu, ir veidot "mini atomstacijas". Modulāro AES – nelielu, dažu simtu MW staciju – attīstība nav tuvākā prioritāte, bet vairāku desmitgažu jautājums, norādīja uzņēmumā.
