Saskaņā ar viņas teikto līdz šā gada janvāra vidum Investīciju plānā Eiropas Savienības dalībvalstīm tika apstiprināts 7,3 miljardu eiro finansējums, kas ļaus mobilizēt 50 miljardu eiro vērtās privātās investīcijas. Piemēram, Igaunija parakstīja līgumu par 200 miljonu eiro aizdevumu, kas palīdzēs attīstīties tūkstoš uzņēmumiem Igaunijā.
Taču vairākas valstis Junkera plāna piedāvātās iespējas nav izmantojušas. Tā ir Rumānija, Grieķija, Malta un Kipra, kā arī Latvija un Lietuva.
Kā skaidroja Šteinbuka, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda noteikumi krietni atšķiras no subsīdiju principa. Tur naudu nedala, nav valsts kvotu, projekti konkurē savā starpā, un tos izvērtē nevis politiķi, bet eksperti. Šteinbuka pauda cerību, ka Latvijai viss vēl ir priekšā.
Jau ziņots, ka tā dēvētais Junkera investīcijas plāns paredz aptuveni 315 miljardu eiro iepludināšanu Eiropas Savienības ekonomikā. Lielākā daļa no šīs summas – ap 240 miljardiem eiro – tiks ieguldīti ilgtermiņa investīcijās, bet aptuveni 75 miljardi tiks ieguldīti mazajos un vidējos uzņēmumos.
