Latvijā varētu sākties vēju parku intensīva būvniecība; aicina iesaistīt arī privātos uzņēmējus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Karš Ukrainā apliecina, cik svarīga ir katras valsts neatkarība energoresursu jomā. Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, kuru izmanto arī elektroenerģijas ražošanā, valdība uzdevusi "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežiem" (LVM) līdz šī gada 1. maijam izveidot kopuzņēmumu. Tā pienākums būs izveidot lielus vēja parkus uz valsts īpašumā esošas zemes. Līdz šim vēja parkus vairākās Latvijas vietās gribēja celt uzņēmēji, bet pret to iebilda iedzīvotāji un pašvaldības. Vai valsts nekropļos konkurenci, uzticot vēja parku būvniecību valsts uzņēmumiem, nevis privātiem investoriem?

Latvijā varētu sākties vēju parku intensīva būvniecība; aicina iesaistīt arī privātos uzņēmējus
00:00 / 05:02
Lejuplādēt

Pēdējos divos gados "Latvenergo" ap 60% elektrības saražo no atjaunīgajiem resursiem, galvenokārt hidroelektrostacijām. Ne vienmēr ūdens līmenis ir pietiekams, tāpēc pārējais elektrības apjoms tiek saražots no gāzes. Aizstāt gāzi palīdzētu vēja enerģija, un jaunais kopuzņēmums plāno Latvijā izveidot vairākus desmitus vēja parku ar vismaz 10 vēja turbīnām katrā. "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs skaidroja, ka "Latvenergo" ar LVM kopuzņēmums tiks veidots bez valsts atbalsta, no abu uzņēmumu līdzekļiem.

„Attīstot šāda veida projektu, tas veiksmīgi papildina mūsu jau esošo portfeli – HES, TEC un tādā veidā varam nodrošināt elektrību arī tajos brīžos, kad varbūt vējš ir mazāks, un atkal balansēt, kad ūdens ir mazāks. Un LVM, domāju, būtiska ir viņu lielā pieredze tieši mežu infrastruktūrā – gan atbildībā pret dabu, gan ceļu izbūvē, kas ir ļoti būtiska šinī projektā. Daudz jaunu ceļu, iespējams, vēl taps, lai varētu šo projektu realizēt. Skaidrs, ka tas ir diezgan būtisks finansiālais ieguldījums, bet šo ieguldījumu pilnībā ir plānots veikt no pašu uzņēmumu līdzekļiem, nebūs šim projektam nekāda veida subsīdijas.

Tātad ieguldījumi no mūsu peļņas un varbūt no zaļajām obligācijām, un citu finanšu līdzekļu piesaistes.

Kopumā tieši tas projekta koncepts, kad ir liela apjoma, katrā ir vismaz 10 vēja turbīnas, un kopumā Latvijā būtu vairāki desmiti, – tieši tas koncepts: darot lielā apjomā, var panākt visefektīvāko izbūvēšanas cenu. Tas ir ļoti svarīgi, lai panāktu pēc iespējas zemāku pašizmaksu vēja turbīnām un arī projektam,” stāstīja Cikmačs.

"Latvenergo" uzsākusi sarunas un izpēti par vēja parku izveidi piecās pašvaldībās – Aizkrauklē, Balvos, Limbažos, Ventspilī un Ludzā. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas reģionu apvienība) uzsvēra – nedrīkst aizmirst, ka ieguvumam no vēja parkiem jābūt arī pašvaldībām un iedzīvotājiem.

„Vēja parka provizoriskā teritorija ir ne īpaši tālu no jūras, otrā pusē "Via Baltica" autostrādei, ne pašā jūras krastā. Acīmredzot, šajās vietās ir šī vēja plūsma atbilstoša, lai būtu izdevīgi šādus parkus uzstādīt. Tātad ir jau pasludināts, ka viena no prioritātēm ir energoneatkarība, tātad acīmredzot tas tiks darīts.

Bet pašvaldībai ir jautājums, kāds būs ieguvums konkrētajām teritorijām no tā, ka vēja parki tiks izbūvēti viņu teritorijās.

Šobrīd Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus, ka 1,5% varētu tikt ieskaitīti fondā vai pašvaldībā no apgrozījuma, ir dažādas versijas. Bet mums ir jāsaprot, ka visi, kas ražo, visi maksā nodokli. Taču vēja parki Latvijā šobrīd pat nemaksā nekustamā īpašuma nodokli par uzstādītām būvēm,” stāstīja Straubergs.

Diskusijas par pašvaldību finansiālo ieguvumu no vēja parkiem turpinās, bet gala lēmums vēl nav pieņemts. Elektroenerģētiķu un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzskata, ka vēja parki jābūvē ne tikai valsts uzņēmumiem, būvniecībā jāiesaista arī privātie investori.

„Skaidrs, ka reģionam jaudu trūkums būs visai būtisks, tā kā mums jebkurā gadījumā būs jārunā par jauniem ražošanas veidiem. Tāpēc ir liela priekšrocība, ka ir neatkarība no energoresursu cenām, no cenu svārstībām. Domāju, ka pilnīgi noteikti nevajadzētu likt šķēršļus vēja enerģijai, jo diez vai kāds no citiem resursiem spēs pilnībā aizstāt šo vēja enerģiju. Protams, ka šajā gadījumā, it īpaši esošajā situācijā, ir attaisnojams un pamatots tas, ka valsts sper kaut kādus ārkārtas soļus, lai dotu grūdienu nozares attīstībai.

Bet nedrīkst aizmirst par tālākajiem soļiem, es domāju, ka jābūt sarunām arī ar citiem potenciālajiem investoriem, lai tiktu novērsti tādi riski, kas ir saistīti ar pārmetumiem par nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem investoriem vai kādu priekšrocību piešķiršana tieši valsts kapitālsabiedrībām.

Es domāju, ka tas ir risināms jautājums, jo skaidrs, ka viens vai divi investori nevar nodrošināt tik strauju un apjomīgu projektu attīstību, kā to varētu, piesaistot arī privātos investorus. Līdz ar to es domāju, – galvenais ir politikas veidotājiem neapstāties, bet domāt par tālākiem soļiem, kā piedāvāt līdzvērtīgu iespēju arī citiem investoriem,” sacīja Valdmanis.

Plānots, ka vēja parki Latvijā darbu varētu uzsākt 2026., 2027. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti