Atbilstoši spēkā esošajam likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas darba meklējumos devušies uz citām valstīm, ik gadu ir jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas galvenā nodokļu inspektore Alīna Mirska skaidro likuma prasības: „Latvijas rezidentiem, respektīvi, tām personām, kas joprojām tiek uzskatītas par Latvijas rezidentiem, kas nav izdeklarējušies no Latvijas, kuriem vēl joprojām te ir saglabājušās ciešas saites, piemēram, palikusi ģimene, un, ja viņi nav paziņojuši, ka ir kļuvuši par citas valsts rezidentiem, likuma izpratnē viņi tiek uzskatīti par Latvijas rezidentiem. Un viņiem ir obligātā kārtā no 1.marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz deklarācija, kurā ir jāuzrāda ārvalstīs gūtie ienākumi.”
Tomēr jau drīzumā šo likuma prasību, kuru praksē izpilda vien neliela daļa ārvalstīs strādājošo, plānots atcelt.
To paredz likuma grozījumi, kas pagājušajā nedēļā, kad Saeima tos skatīja pirmajā lasījumā, guva pārliecinošu parlamenta vairākuma atbalstu. Likuma grozījumus jau pirms laba laika ierosināja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tās priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) norāda: „Tas vienkārši par to birokrātiju, lai lieki netramdītu šos cilvēkus. Bija tādi gadījumi, kad viņi nezina, ka viņiem jādeklarējas, tad tur visādas nepatikšanas bijušas.”
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, aizvadītājā gadā ienākumu deklarācijas, kurās norādīti ārvalstīs gūti ienākumi no algota darba, iesnieguši vien mazliet vairāk nekā 3600 iedzīvotāju. Ņemot vērā to, ka ienākuma nodoklis par šiem ieņēmumiem nav jāmaksā, nekādas sankcijas pret deklarāciju neiesniedzējiem netiek vērstas.
„Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek Latvijas rezidentu algota darba ienākumus, kuri gūti Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un valstīs, ar kurām Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Būtībā šai deklarācijai vairāk ir informatīvs raksturs, jo nekāds nodoklis papildus netiek iekasēts. Un arī saskaņā ar direktīvu sešu mēnešu laikā pēc gada beigām Eiropas Savienības valstīm tiek atsūtīta informācija par tajā valstī strādājošo citu valstu rezidentu ienākumiem no algota darba. Tātad gada laikā mums visi šie dati atnāk, un mēs tos zinām. Un, tā kā nekādu nodokli mēs neiekasējam, arī nekādas soda sankcijas netiek pielietotas,” stāsta Mirska.
Jāuzsver gan, ka no gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas plānots atbrīvot vien tos iedzīvotājus, kas strādā algotu darbu kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Grozījumu autori cer, ka šādi varētu tikt veicināta ārvalstīs strādājošo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā.
