De Facto

RNP auditā konstatē īpašu pretimnākšanu «Siltumserviss Rīga»

De Facto

De Facto

Apzina resursus un piegādes iespējas krīzes situācijām

Latvijā vairāki uzņēmumi ražos medicīnas maskas

Pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze ir gluži kā reāllaika mācības daudzām valstīm un arī uzņēmējiem – par to, kā šādā brīdī tikt pie nepieciešamajām precēm un izejvielām. Un attiecīgi – pārdomas par to, ka piegāžu balstīšana uz tālām, lētām ražotnēm var būt nederīga un nepieejama ārkārtas situācijā. To viskrāšņāk parādīja valstu izmisīgā cīņa par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Tagad, domājot par piegāžu drošību krīzes situācijās, katrai no ministrijām uzdots apzināt, kas un kādā veidā to pārziņā esošajās nozarēs ir pieejams, un kādu preču krājumu trim mēnešiem tām būtu nepieciešams izveidot, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Medicīnas maskas ražos 5-6 uzņēmumi 

Piemēram, Latvijā šobrīd ir pieci seši uzņēmumi, kuri jau sākuši vai drīzumā uzsāks ražot medicīnas maskas. Taču, lai tiktu līdz ražošanai, bija nepieciešami vismaz 2-3 mēneši.

Tagad tiek atzīts, ka atrašanās Eiropā var būt priekšrocība, domājot par jaunu ražotņu veidošanu.

Tomēr te svarīgi, meklējot īstos mērķus, nenokavēt visu, jo tirgū tukšās vietas aizpildīs ātri.

Firmas "JUF" ražotnē, kas izveidota Jelgavas Biznesa parkā, vēl notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai jau nākamās nedēļas vidū varētu uzsākt medicīnas masku ražošanu. Tās būs pirmā tipa maskas ar baktēriju filtrācijas efektivitāti vismaz 95%. Arī šis produkts, sākoties krīzei, kļuva par deficītu, ko valstis, tostarp Latvija, kā ar uguni meklēja visā pasaulē, lai apgādātu mediķus un ne tikai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) interesi par iespējamu medicīnas masku ražošanu Latvijā izteikuši pieci seši uzņēmumi.

"Deora pluss" Daugavpilī ražošanu plāno uzsākt jūnija sākumā, jo tikai maija beigās būs automatizētas ražošanas iekārtas. Izejmateriāls ir jau iegādāts vismaz septiņiem miljoniem masku. Pie projekta sākts strādāt februāra beigās. Savukārt uzņēmums "Superparks" kopā ar vairākiem sadarbības partneriem jau no marta sākuma ražo vairākkārt lietojamas medicīnas maskas, jauda ir ap  50 000 masku nedēļā, bet ražošana nav automatizēta.

"JUF" jauda iesākumā ir paredzēta ap pieciem miljoniem masku mēnesī, bet vēlāk – ap 15 miljoniem.

"Tās veiksmes pamatā ir noteikti sadarbības partneri – kolēģi, kas ir mans kolēģis no Ķīnas, kas dzīvo Latvijā. Iepriekšējo plānoto projektu rezultātā tagad, kuri mums apstājās līdz ar pandēmiju, vietā atnāca jauna iespēja – sejas masku ražošana. Un piedāvājums nāca no partneriem Ķīnā," stāstīja SIA "JUF" izpilddirektors Gunārs Davidčuks.

No valsts piedāvātā atbalsta plānots izmantot līdzfinansējumu preces sertifikācijai. Tieši šis process izrādījies arī visai laikietilpīgs, jo to var izdarīt tikai laboratorijās ārpus Latvijas. Tuvākā no tām – Dānijā noslodzes dēļ solījusi rezultātu pēc mēneša vai pat vēlāk. No Austrijas laboratorijas atnākusi automātiskā atbilde, ka saņemto e-pastu varēs izlasīt tikai pēc mēneša – lai raksta tad, ja vēl aktuāli. Visoperatīvāk atbildējušas laboratorijas Itālijā. Tur uzņēmuma preci testēs maija vidū. 

"Tas ir testēšanas pārskats, kas ir jau kā sertifikāts jeb angliski "test report", kas ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas tiešām apliecina, ka sejas maska atbilst tai filtrācijas pakāpei. Un tālāk mēs varam kopā komplektēt līdz galam to dokumentāciju," sacīja Davidčuks.

Paredzamā cena vairumtirdzniecībā plānota ap 35 centiem. Taču tā atkarīga, piemēram, no filtrācijas slānim paredzētā materiāla cenas.

Drīzumā gan jābūt piegādātai iekārtai, kas ražos šo dārgāko un patlaban grūti pieejamo izejmateriālu. To ražo vien dažas kompānijas. Līdz ar to rūpnīca vairs nebūs atkarīga no piegādātājiem kaut kur plašajā pasaulē.

Nepieciešamība saīsināt piegādes ķēdes

Tieši garie piegādes ceļi izrādījušies viens no klupšanas akmeņiem ekonomikai Covid-19 izraisītās krīzes laikā. Ķīna bija slēgta un arī pārāk tālu, vairākas Eiropas valstis liedza eksportēt krīzē vispieprasītākās preces. Un viena no mācībām, kas apjausta, ir nepieciešamība saīsināt piegādes ķēdes.

Latvijā pēdējos gados par to domāts tikai militāro spēju kontekstā. Aizsardzības ministrija apzinājusi, kas krīžu situācijā būtu pieejams no vietējiem uzņēmējiem, kā arī mēģinājusi dažādi atbalstīt trūkstošos posmus, jo īpaši – inovatīvos produktus.

"Noteikti viena no mācībām šeit ir tā, ka mums ir iespēju robežās jāveido tomēr arī tā uzņēmēju vide, kura spēj mūs nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm, vajadzīgajām precēm šādu krīžu laikā. Pandēmijas laikā tās ir maskas, dezinfekcijas šķidrums, bet citu krīžu laikā tā var būt degviela, tās var būt problēmas ar tehnoloģijām vai sakariem, vai finansēm," norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").

Uzņēmējus pārstāvošās organizācijas savā piedāvājumā politiķiem par nākotnes ekonomikas pamatiem norāda uz iespējām piesaistīt rūpniecību. Uzskatot, ka Eiropā būs kompānijas, kas atteiksies no piegādātājiem Āzijā, tā vietā izvēloties tuvāku un drošāku partneri. Tiesa, plašāka izvērsuma šim punktam nav. Sadaļā par nākotnes ekonomiku izvērsti aprakstīta vien ideja par to, ka jāattīsta informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, piesaistot valsts garantijas to biroju būvēšanai.

"Šobrīd būtiskākais ir, lai mūsu uzņēmēji ieietu šajās jaunajās ražošanas ķēdēs iekšā jau nākamajā, augstākā līmenī. Jo ražošanas ķēdē tu esi augstākā līmenī, jo tur lielāka pievienotā vērtība ir iespējama. 

Neiet vienmēr pa pēdām milzu rūpnīcām - runa ir arī par relatīvi nelielām ražotnēm, bet kas strādā uz šīm globālajām ķēdēm,"

sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

LIAA solīja precīzāk izpētīt iespējamos tirgus, lai saprastu to iespējamās barjeras, risinājumus un laikus fokusēties uz perspektīvākajiem virzieniem. "Šīs lietas, kas ir uzņēmējiem ļoti grūti izpētāmas - viņas ir dārgas, viņas aizņem daudz laika. Un šīs lietas mēs tad varam piedāvāt, lai viņi saprot uzreiz, ļoti vienkārši izskaidrojot, ka konkrētajā valstī nav ko darīt un nebūs, bet citā valstī, kur ir tā iespēja, kur mēs viņu varam aizvest," sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Līdzīgi kā pēc iepriekšējām krīzēm politiķi gatavi atbalstīt nozares ar augstu eksportspēju. Taču šobrīd vēl nav skaidrs, ar ko šie plāni un mērķi šoreiz varētu būt atšķirīgi no iepriekšējiem. "Būtu nepieciešams skaidri identificēt tos mērķus, uz kuriem mēs ejam, kādas būtu tās nozares, kur mēs gribam attīstīties tālāk, uz tā paša balstīt arī izglītības jautājumus un gatavot konkrētas profesijas. Jo iepriekš mēs vienmēr runājām, ka valstij ir jācīnās par iespēju nozarēm, bet nekad netika radīti tam pretī konkrēti cilvēki ar konkrētām zināšanām. Šobrīd tas mērķis ir to mainīt. Noteikti pie tā arī strādāsim, lai būtu tādas jēgpilnas šīs programmas, arī pieaugušo izglītībā," sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").

Konkrēts solis, kas sperts, domājot par visaptverošu valsts aizsardzību dažādās krīzes situācijās, ir tas, ka tagad katrai no ministrijām uzdots apzināt, kādu preču krājumu trim mēnešiem tām būtu nepieciešams izveidot.

Tikmēr pasūtītāji no Portugāles, Francijas un Itālijas jau stāv rindā pēc maskām, kuras tikai nākamnedēļ sāks ražot Jelgavā. Atrašanās Eiropā ir priekšrocība. "Viennozīmīgi! Lai arī tagad gan tā piegāde daudzmaz stabila palikusi no Ķīnas, bet jebkurā gadījumā - kvalitāti var izsekot, jo esam Eiropā un attiecīgi arī piegādes termiņi ir diezgan draudzīgi," sacīja Davidčuks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti