Šādu iespēju paredz norma, kas ES stājās spēkā šā gada martā. Tā paredz, ka Eiropas Komisija (EK) pārbauda pieteiktos ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošos kultūraugus. Ja šajās pārbaudēs nekonstatē nekādu bīstamību, tad EK dod atļauju šādu augu audzēšanai savā teritorijā.
Taču ES dalībvalstīm tagad ir dota iespēja bloķēt šādu lēmumu, neļaujot konkrētā kultūrauga audzēšanu savā teritorijā. Tieši tā arī ir rīkojusies Latvija un Grieķija.
Pasaules līdere ģenētiski modificētu kultūraugu izstrādē "Monsanto" paziņojusi, ka tā respektē ES valstu tiesības aizliegt konkrēta ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanu savā teritorijā. Vienlaikus "Monsanto" pārmet Latvijai un Grieķijai "zinātnes sasniegumu ignorēšanu".
Ģenētiski modificēti kultūraugi plaši tiek audzēti ASV un Āzijā, bet ES atļauta vien "Monsanto" "MON810" kukurūza, kas ir noturīga pret kaitēkļiem.
Ģenētiski modificētu kultūraugu izplatīšana Eiropā saskārusies ar lielu pretestību. Francija un Vācija paziņojušas, ka tās iestājas pret ĢMO izplatību. Lielbritānija tam paudusi atbalstu, kamēr Skotija iebilst pret to.
Cilvēki, kas iestājas pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem, uzskata, ka šādi augi apdraud bioloģisko daudzveidību, lai arī nozare apgalvo pretējo.
EK paziņojumā norādījusi, ka Latvija un Grieķija pagaidām ir vienīgās ES dalībvalstis, kas ir lūgušas paredzēt izņēmuma gadījumu neļaut savā teritorijā audzēt "MON810". Vides aktīvisti aicinājuši pārējās ES dalībvalstis sekot Latvijas un Grieķijas piemēram.
Jau vēstīts, ka Eiropas Parlaments šā gada janvāra sākumā atbalstīja tiesību aktu, kas ļaus ES dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi EK.
Latvijas parlaments šā gada jūnijā ar grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā noteica, ka valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā.
Tiesa, Latvijā tiesības aizliegt audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus jau ir pašvaldībām savās teritorijās. Līdz šim lielākā daļa Latvijas pašvaldību ir bijušas noraidošas pret šādu augu audzēšanu. Aizliegums noteikts uz laiku – lielākoties uz pieciem gadiem.
