Ārsti receptēs norāda divus, trīs dažādus medikamentus cerībā, ka vismaz viens no tiem aptiekā būs. Kopš rudens ilgstošais medikamentu – it sevišķi antibiotiku – trūkums sasniedzis pīķi, vērtēja Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.
"Mums ir uzkrājumi pārsienamajiem materiāliem un visam kam, kā var trūkt, uzkrājums 2–3 mēnešiem. To pašu vajadzēja farmācijā, jo izejvielas trūka jau vismaz 2–3 gadus. Mēs jau sapratām, ka tās ķēdes tiek pārtrauktas. Tas pats notika arī farmācijā," stāstīja SIA "Jelgavas poliklīnika" valdes locekle, ārste Barloti.
Ārste norādīja uz pašmāju farmācijas uzņēmumiem, kas, viņasprāt, varētu veidot uzkrājumus, ja valsts tos pasūtītu. Bet, vai vietējie ražo, to kā trūkst?
"Diemžēl antibiotikas pilnajā ciklā, sākot no aktīvās vielas līdz gatavajam produktam, mūsu ražotāji šobrīd neražo, vismaz to amoksiciklīnu.
Mūsu ražotāji, kaut viņi sniedz lielu ieguldījumu tautsaimniecībā, sortimentu nodrošina tikai 4% apjomā no tā, kas nepieciešams tirgū," atzina Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs.
"Ja mēs paskatāmies šajos medikamentu segmentos, cik kopumā Latvijā tiek pārdots, tas cipars ir daudz lielāks. Tas, ka mūsu tirgus daļa ir tik maza, tas ir jautājums, uz kuru, ja man personīgi būtu atbilde, mēs jau sen būtu to atrisinājuši. Kāpēc mūsu iedzīvotāji izvēlas importa medikamentus, nevis vietējo zāļu ražotāju?" vaicāja AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Lai ražotu antibiotikas, ir jāuzbūvē atsevišķa rūpnīca, jāveic [zāļu] izstrāde, reģistrācija. Tas aizņemtu 4–5 gadus. "Grindeks" meitas uzņēmums "Kalceks" gan drīzumā sāks ražot trīs jauna veida antibiotikas, taču tās paredzētas lietošanai stacionāros. "Grindeks" ražo arī ibuprofēnu pieaugušajiem, bet ne šobrīd trūkstošās ibuprofēna suspensijas bērniem.
"Bērniem ir ļoti specifiski katrā instrukcijā jābūt norādītam, kāda deva tieši atļauta bērniem. Šeit ir jautājums, cik ir liels pieprasījums uz to, lai sāktu ražot pie mums.
Mums ir pietiekoši daudz aptieku, kuras var nodrošināt šo pieprasījums. Man liekas, ka pietiek ar to, ka aptiekas iesaistās un risina šo situāciju," sacīja AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs, ķīmiķis Juris Hmeļņickis.
Tikmēr "Olainfarm" vadītājs vērtēja, ka valstij pašai veidot medikamentu rezerves būtu neizdevīgi ierobežotā derīguma termiņa dēļ. Viņaprāt, vietējie uzņēmēji varētu veidot krājumus, bet valstij būtu jānosaka, kādu tieši medikamentu krājumus.
Aģentūrā norādīja, ka strādā pie Latvijai būtisko zāļu saraksta, koncepcija izstrādāta un Veselības ministrijā iesniegta jau 2020. gadā. Zāļu krājuma veidošanai un apjomam gan būtu nepieciešams Ministru kabinetam lēmums.